Valdība noteica, ka IIN, kas ir pašvaldību lielākais ieņēmumu avots, proporciju 2025. gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. Līdz šim tā ilgstoši bijusi 75% un 25%.
LPS priekšsēdis Gints Kaminiskis valdības sēdē atzina, ka sarunas par IIN pārdali starp pašvaldību un valsts budžetu bija grūtas, taču beigās ir izdevies panākt kompromisu. Vietvaru vadītāji jau ilgstoši uzstājuši, lai šī proporcija būtu 80% par labu pašvaldībām.
Tāpat valdības atbalstītajā protokolā noteikts, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kasi un pašvaldībām jāizstrādā labākie mehānismi aizņēmumu saistību dzēšanai, ievērojot katras pašvaldības pieņemtos lēmumus.
Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai.
Šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim. Līdz ar to pašvaldībai samazināsies uzņemtās saistības un aizdevumu procentu maksājumi, kā arī palielināsies iespēja saņemt jaunus aizņēmumus. Savukārt jaunajiem aizņēmumiem no valsts budžeta tiek piedāvāts nepiemērot apkalpošanas maksu. Tas nozīmē, ka pašvaldībām samazinātos procentu maksājumi par 0,25%.
2025. gadā saglabās esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kārtību. Visām pašvaldībām 2025. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024. gadam plānoto.
FM sagatavotais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā piedāvāts papildus no valsts budžeta līdzekļiem iedalīt dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam. Dotāciju plānots sadalīt proporcionāli katras pašvaldības ārējās robežas kilometru garumam.
Tāpat nolemts neattiecināt 2,6% darba algas fonda pieauguma vērtēšanu uz izmaiņām, kas saistītas ar valsts noteikto un kas tieši ietekmē pašvaldību budžetus, tostarp pedagogu darba samaksa un minimālās darba algas izmaiņas.
Pašvaldība ar domes lēmumu varēs noteikt ekonomiski pamatotu izņēmumu.
Par 50 miljoniem eiro ir palielināts 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējais limits, kā arī paplašināti aizņemšanās mērķi. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt kā jauns aizņēmumu mērķis protokolā ir iekļauts meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projekti.
Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2025. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2025. – 2027. gadam.
Valsts budžeta projekta 2025. gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
