Likumprojekta anotācijā teikts, ka nepieciešams uzlabot darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā un mazināt darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu.
Tādējādi likumprojekts paredz veikt vienotu pasākumu kopumu – pārskatīt IIN likmes un neapliekamā minimuma sistēmu, kas vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem.
Patlaban noteiktā IIN likme ir 20% gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet 31% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
No 2025. gada paredzēts ieviest divus IIN progresijas sliekšņus, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Tādējādi tiktu vienkāršota nodokļa piemērošana.
Likumprojekts paredz arī no 2025. gada aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.
Plānots noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī.
Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6 000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) līdz 12 000 eiro gadā (1000 eiro mēnesī).
Tas pozitīvi ietekmēs aptuveni 46,2% visu veidu pensiju saņēmējus (tos, kuru ienākumi ir līdz 4200 eiro mēnesī). 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju jau šobrīd no saņemtās pensijas iedzīvotāju ienākumu nodokli nemaksā, informēja Labklājības ministrijā.
Tāpat ir plānots, ka 2025. gadā minimālā darba alga valstī tiks noteikta 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašlaik.
