Pensiju sistēmas stabilitātei un noturībai, kā arī pensiju lielāka atvietojuma īstenošanai ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan pensiju 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Patlaban iemaksu objekts pensiju otrajā līmenī ir 6% no gūtajiem ienākumiem. Savukārt pensijas kapitālu valsts nefondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 1. līmenī veido 14% no iemaksu objekta.
Situācijās, kad notiek būtiskas svārstības finanšu tirgos, pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla vērtība krītas. Kapitāla tirgus atkopšanās notiek diezgan lēni, teikts likumprojekta anotācijā.
Cilvēkiem ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. 2023. gadā 18 418 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki pārtrauca dalību pensiju 2. līmenī sakarā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums valsts fondēto pensiju shēmā bija 17,3 gadi, un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku ir iegūti šādi rezultāti: visā dalības laikā ir iemaksāti 5 156,27 eiro un uzkrātais pensijas kapitāls ir 5 360,75 eiro.
Rezultātā visā valsts fondēto pensiju shēmas dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies tikai par 4%, norādīts likumprojekta anotācijā.
Gan inflācija, gan svārstības finanšu tirgos būtiski ietekmējušas pensiju plānu ienesīgumu. Turklāt ne tikai riskantākos ieguldījumus akciju tirgos, bet arī konservatīvos ieguldījumus obligācijās. Tas nozīmē, ka pensiju plānu ienesīgums ir neliels.
Pārvirzot atpakaļ 1% pensiju 1. līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju 2. līmenī, bet lielākas 1. līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju 1. līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par 1% vairāk jeb 15% 14% vietā.
KONTEKSTS:
Lai īstenotu nodokļu reformu, koalīcija citstarp vienojusies par 1% novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija pauž, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru. Tikmēr pretējās domās ir finanšu nozare.
Izmaiņas pensiju līmeņu iemaksās ir daļa no plānotās nodokļu reformas, kuras rezultātā iecerēts uzlabot ap 95% strādājošo finansiālo stāvokli.
