ĪSUMĀ:
- Saeima piektdien paguva izskatīt 265 no vairāk nekā 350 budžeta likumprojektam iesniegtajiem priekšlikumiem.
- Diskusijas vairāk raisījās dienas pirmajā pusē, deputātiem debatējot par finansējumu iekšlietu resoram.
- Diskusijās par izglītību koalīcija aizstāvēja nozarei piešķirtā finansējuma apmēru.
- Dienas otrajā pusē sēžu zālē bija jūtams nogurums no debatēm, deputāti viens otru aicināja tās saīsināt.
- Uz vakarpusi debates par priekšlikumiem izsīka, priekšlikumu izskatīšanas tempam pieaugot.
Opozīcija grib vairāk naudas pašvaldībām
Saeima sēdi piektdien sāka, skatot pēdējo no budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kam opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) bija iesniegusi vairākus priekšlikumus, kas noraidīti.
Pēc nepilnas pusstundas parlaments ķērās pie paša valsts budžeta 2024. gadam likumprojekta skatīšanas, daudz debatējot par opozīcijas priekšlikumiem.
Salīdzinoši ilgi – nepilnu stundu – Saeimā diskutēja par opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) priekšlikumu palielināt pašvaldībām novirzāmos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus no pašreizējiem 75% līdz 80%, attiecīgi samazinot valsts budžeta daļu no 25% līdz 20%. Šis priekšlikums Saeimas atbalstu neguva.
"Mūsu Balvu novads bez šī priekšlikuma nākamgad neizdzīvos. Viņi jau tagad pauž pamatotas bažas, ka nespēs pildīt nevis kādas papildu, bet gan obligātās funkcijas," norādīja Saeimas opozicionāre, pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.
Prasa desmitiem miljonu algām iekšlietu nozarē
Liela daļa no Saeimā līdz šim skatītajiem priekšlikumiem saistīti ar papildu finansējumu iekšlietu sektoram, un savus priekšlikumus šajā jomā sniedza visas opozīcijas partijas.
Plašas debates izvērtās par AS priekšlikumu saistībā ar uzturdevas kompensācijas maksāšanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi vai valsts drošības iestādes amatpersonām.
AS deputāts Edvards Smiltēns atkārtoti norādīja, ka iekšējai drošībai budžetā paredzēts nepietiekami liels papildu finansējums, radot disbalansu starp aizsardzību un iekšējo drošību.
"Šis budžets nerisina iekšlietu sistēmas izaicinājumus," pauda Smiltēns.
AS priekšlikumi iekšlietu resorā strādājošo apstākļu uzlabošanai Saeimā tika noraidīti. Tāpat noraidīts AS priekšlikums piešķirt 58 miljonus eiro, lai iekšlietu sistēmā strādājošo atalgojumu nākamgad celtu par 20%. NA iekšlietu sektorā strādājošo algu celšanai prasīja piešķirt vēl lielāku summu – 78,84 miljonus eiro, taču arī tam Saeima nepiekrita.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") Saeimas sēdē skaidroja, ka Iekšlietu ministrija raugās uz sociālo garantiju izlīdzināšanu iekšlietu resorā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vērtēta iespēja noteikt uzturdevas kompensāciju iekšlietu resorā strādājošajiem 400 eiro apmērā, bet tas no budžeta prasītu papildu 95 miljonus eiro.
Ministrs klāstīja, ka ar kolēģiem valdībā vienojies, ka iekšlietu nozare būs prioritāte arī turpmāk. "Tātad tas [lielāks finansējums iekšlietām] ir aiznākamā gada budžeta jautājums," teica Kozlovskis.
Prasa naudu papildu robežsargiem un varmāku aprocēm
AS rosināja arī paredzēt 20 papildu štata vienības pierobežas joslā, kam vajadzētu 850 000 eiro. NA deputāts Smiltēns norādīja, ka tas dotu papildu drošības sajūtu pierobežā dzīvojošajiem.
"Mēs esam hibrīdkara situācijā," sacīja Smiltēns, norādot, ka pierobeža ir kļuvusi par stratēģisku vietu Latvijas nacionālajai drošībai.
Tikmēr iekšlietu ministrs norādīja: Latgalē ir mazāk nokomplektētais robežsargu štats, salīdzinot ar citiem reģioniem. "Bet, pat ja piešķirs papildu štata vietas, tas nenozīmē, ka tās tiks nokomplektētas," norādīja Kozlovskis, norādot, ka svarīgāk ir risināt iekšlietu resorā strādājošo sociālo garantiju jautājumus.
AS prasīja arī piešķirt 1,2 miljonus eiro 400 aproču iegādei varmāku uzraudzībai. Tikmēr iekšlietu ministrs skaidroja, ka Valsts policija ir atradusi efektīvāko risinājumu varmāku uzraudzībai.
Tālab būs nepieciešams grozīt divus likumus, un finansējums nākamā gada budžetā paredzēts 1,5 miljonu eiro apmērā. "Nav ne mazākās aizkavēšanās, lai šo rīku iedotu policijai," sacīja Kozlovskis.
Noraida finansējuma kāpumu diasporai un eksportam
Saeimas atbalstu neguva arī NA priekšlikumi piešķirt papildu 250 000 eiro diasporas organizāciju stiprināšanas atbalstam, kā arī 150 000 eiro diasporas mediju atbalstam u.c.
Savukārt, debatējot par valdības priekšlikumu piešķirt 1,22 miljonus eiro Dziesmu un deju svētku kolektīvu algu reformai, opozīcijā esošo AS un NA deputāti norādīja, ka šī summa Dziesmu un deju svētku kolektīvu algām ir par mazu.
Noraidīta arī virkne opozīcijas partiju priekšlikumu eksporta un tūrisma veicināšanai. Tostarp bijušās ekonomikas ministres, deputātes Ilzes Indriksones (NA) priekšlikums izveidot 60 miljonus eiro vērtu programmu aizdevumiem investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi. Atbalstu neguva arī NA priekšlikums par 16 miljonu eiro finansējumu Inovāciju fondam ilgtermiņa valsts pētījumu īstenošanai.
Skata finansējuma pieprasījumus izglītībai
Vakarpusē Saeima sāka skatīt priekšlikumus, kas saistīti ar izglītības nozari. Atbalstu neguva AS priekšlikums par 12 miljonu eiro paredzēšanu iztrūkstošajam pedagogu atalgojumam – tas saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas iespējami kļūdainajiem pedagogu algu aprēķiniem. Tāpat noraidīts AS 200 000 eiro finansējuma pieprasījums Krāslavas Poļu pamatskolai, papildu 14 miljonu eiro finansējuma piešķiršana mācību līdzekļu iegādei izglītības iestādēm, finansējuma piešķiršana budžeta vietu palielināšanai pedagoģijas nozarē studējošajiem un citi priekšlikumi.
"Progresīvo" frakcijas deputāte Antoņina Ņenaševa norādīja, ka izglītībai četros gados budžetā atvēlēts pusmiljards eiro, aicinot AS, ja tam rūp izglītības jautājumi, atbalstīt valsts budžetu, bet AS deputāts Česlavs Batņa norādīja – lai AS atbalstītu šo budžetu, koalīcijai jāatbalsta AS priekšlikumi.
Dodoties tribīnē aizstāvēt kārtējo AS priekšlikumu, Batņa pauda, ka "nav vērts kaut ko teikt, jo balsošanas mašīna tāpat strādā".
Arī frakcija "Stabilitātei!" bija sagatavojusi priekšlikumus palielināt finansējumu vairākās pozīcijās izglītības jomā, piemēram, stipendiju paaugstināšanai studentiem, valsts budžeta vietu palielināšanai izglītības programmās, stipendiju izmaksai brīvprātīgi Valsts aizsardzības dienestā dienējušajiem, bet deputātu vairākuma atbalstu priekšlikumi neguva.
Saeimas zālē jūtams nogurums
Pēc pulksten 18, kad izskatīti bija aptuveni 135 no 351 priekšlikuma, "Latvija pirmajā vietā" deputāts Ainārs Šlesers no tribīnes uzrunāja Nacionālās apvienības deputātu Artūru Butānu, norādot, ka tad, ja deputāts "turpinās stāstīt par visām prioritātēm, kopējot Valaiņa kungu", un budžeta pieņemšana turpināsies arī visu sestdienu,
viņš nodrošināšot, ka Nacionālā apvienība kongresa laikā, kas ieplānots svētdien, sēdēs Saeimā. Pēc šī Šlesera paziņojuma zālē skanēja skaļi aplausi.
Lai saīsinātu debašu laiku, referente Aiva Vīksna ("Apvienotais saraksts") ierosināja, balsojot par priekšlikumiem, nosaukt tikai to kārtas numuru, atmetot frakcijas nosaukumu vai deputāta vārdu, kas priekšlikumu rosinājis.
Deputātiem bez debatēšanas pieņemot lēmumu par aptuveni 10 likumprojektiem, Jānim Grasbergam (Nacionālā apvienība) kāpjot tribīnē, lai aizstāvētu savu priekšlikumu, deputāti zālē dzirdami sapīka, kādam izsaucoties "tik raiti gāja!" Šādi komentāri tika veltīti arī zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība), liekot noprast, ka daļa deputātu ir noguruši un piektdienas vakarā vairs debatēt nevēlas.
Norādot, ka pats debatēs vēl par diviem jautājumiem, Šlesers aicināja kolēģus debatēt "tikai tur, kur ir vajadzīgs".
Lai budžeta pieņemšana ātrāk ritētu, deputāti pieņēma lēmumu saīsināt pārtraukumu no 30 minūtēm uz 15 minūtēm.
Pārmetumiem apmainās bijušie satiksmes ministri
Neilgi pirms kārtējā pārtraukuma deputāti sāka skatīt priekšlikumus, kas attiecas uz satiksmes un ceļu nozari.
Ar vairākiem priekšlikumiem klajā nāca bijušais satiksmes ministrs, deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), atbalstu tiem negūstot.
Apspriežot finansējumu satiksmes jomai, savā starpā ar pārmetumiem apmainījās bijušie satiksmes ministri Vitenbergs un Šlesers, norādot viens otram uz kādreizējām neizdarībām ministra amatā.
Palielinās pabalstu "mūžīgajiem bērniem"
Pirms plkst. 20 deputāti sāka skatīt priekšlikumus, kuros rosināts piešķirt papildus finansējumu sociālajā jomā. Lielākoties opocīzijas partijas un deputāti aicināja palielināt dažādus ar sociālo jomu saistītus pabalstus.
Atbalstu neguva, piemēram, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums indeksēt visu pensiju apmēru, AS priekšlikums novirzīt 300 000 eiro atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem, kuriem ir autiskā spektra traucējumi, "Stabilitātei!" priekšlikums palielināt algas sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem un dažādus pabalstus, AS priekšlikums paaugstināt ģimenes valsts pabalstu.
Tikmēr atbalstīts valdības sagatavotais priekšlikums no nākamā gada par 100 eiro – no 313 līdz 413 eiro – palielināt pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu palielinās personām ar invaliditāti, kuras ir pārsniegušas 18 gadu vecumu un kurām sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana, un personas invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.
Sēdei tuvojoties izskaņai un deputātiem arvien raitāk izskatot priekšlikumus, par tiem nedebatējot, Petraviča tribīnē kāpa un skaidroja teju katru sevis izvirzīto priekšlikumu, izraisot zālē noraidošus izsaucienus. Komentējot "Latvija pirmajā vietā" iesniegtos priekšlikumus,
"Apvienotā saraksta" deputāts Andris Kulbergs vaicāja, no kurienes partija iecerējusi tiem rast finansējumu: "Šie priekšlikumi ir 200, 300 miljonu, kāds ir avots, Šlesera kungs? Pietiks šī populisma."
Aicina piešķirt naudu prezidenta Čakstes piemiņas vietai
Ar vidi saistāmos priekšlikumus Saeima izskatīja ātri, par tiem papildu nespriežot. No tribīnes aicināja atbalstīt tikai AS priekšlikumu piešķirt 100 000 eiro prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas vietas Rīgā AB dambī izveidei.
AS frakcijas deputāts Edvards Smiltēns norādīja, ka mēdz būt arī gadījumi, kad deputāti atbalsta priekšlikumu, ko komisija iepriekš ir noraidījusi. Viņš arī atgādināja, ka Saeimas Prezidijs spējis rast un pārdalīt 150 000 eiro no sadaļas "Saeimas darbības nodrošināšana" uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Priekšlikums gan deputātu vairākuma atbalstu neguva.
Neilgi pirms plkst. 21 Saeima sāka skatīt priekšlikumus, kas attiecas uz kultūras nozari, tiekot līdz 266. priekšlikumam.
Neviens opozīcijas priekšlikums visas dienas laikā atbalstīts netika. Sēde atsāksies sestdien, 9. decembrī, plkst. 9.00.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 7. decembrī, sāka skatīt valsts budžeta 2024. likumprojektu pavadošos normatīvo aktu grozījumus. Ceturtdien izskatīti 18 no kopumā 19 pavadošajiem likumprojektiem, līdz budžeta skatīšanai vēl netiekot. Piektdien, 8. decembrī, Saeima turpina darbu.
Opozīcija budžetam iesniedza kopskaitā vairāk nekā 300 priekšlikumu, kuru īstenošanai vajadzīgā summa ir virs pieciem miljardiem. Kā zināms, kopējie valsts budžeta izdevumi nākamgad plānoti 16,2 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi – 14,5 miljardu apmērā.
