Lasinas pilsētā ir ap 3000 iedzīvotāju, un šajā Polijas reģionā teju katrs ir saistīts ar lauksaimniecības nozari, tādēļ protesta akcijā dalībnieku netrūkst. Daļa zemnieku ieņēma vietas jau pirms saullēkta.
Pacietības mērs ir pilns
Pēc pulksten 8 no rīta vīri rīkoja kopsapulci, lai saprastu, kā notiks braukšana uz blakus pilsētu, kas ir pusotras stundas attālumā. Tur viņi protestēs visu dienu. Viņi ir sagatavojušies kārtīgi, līdzi ir pamatīgs zupas katls.
Zemnieki stāsta, ka viņu pacietības mērs ir pilns. Grūts bija kovida laiks, un uzreiz pēc tā sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Lai gan vietējie atbalsta Ukrainu, tomēr lauksaimniecības produkcijas imports no Ukrainas ietekmējis Polijas iekšējo tirgu.,
"Šis ir lielākais protests vēsturē. Šeit ir ap 350 traktoru un ap 500–600 zemnieku. Mēs visi esam šeit, lai protestētu pret importu no Ukrainas, pret Eiropas zaļo vienošanos, pret visu politisko spiedienu, kas ir zemniekiem. Šeit būs vēl daudz vairāk cilvēku, daudz vairāk," sola zemnieku biedrības vadītājs, reģionālā protesta rīkotājs Mareks Dušiņskis.
Zemnieki dusmīgi par lielo birokrātiju
Zemnieki ir neapmierināti arī ar lielo birokrātiju. Jaunas regulas un noteikumi darbu nevis atvieglo, bet sarežģī, stāsta uzrunātie. Jakobs norāda, ka ir gatavs protestēt pat vairākus mēnešus, jo pastrādāt tāpat nevar.
"Zaļā kursa dēļ mēs nevaram ražot to, ko vēlamies. Piemēram, mums jābūt trīs dažādiem augiem, nepietiek ar vienu. Tas padara izmaksas augstākas un cenas tagad ir zemākas. Mums ir ļoti daudz, tiešām daudz ierobežojumu.
Politiķi mūsu darbu nepadara vieglāku. Ir sarežģīti. Vairāk visādu dokumentu, noteikumu paplašinājumi, tas viss padara darbu sarežģītāku, nevis efektīvāku," atzīst Jakobs.
Zemnieki sāk ceļu uz blakus pilsētu, kur plānots tikties vēl ar citu pilsētu zemniekiem. Policijas pavadībā tiek izbraukts arī goda aplis caur pilsētu un zemniekiem māj gan tālbraucēji, kas uz viņiem gaida, gan cilvēki, kas dodas ikdienas gaitās.
Braucot policijas pavadībā, gan ceļš līdz blakus pilsētai Grudzjondzai šķiet daudz garāks.
Gatavi protestēt visu mēnesi
Pēcpusdienā zemnieki pulcējās veikala stāvlaukumā. Tas ir laiks sarunām un zupai. Lauksaimnieki pauž, ka šodien mājās palicis vien retais.
"Kopš 12 gadu vecuma esmu lauksaimnieks. Esmu smagi strādājis, audzējot kviešus un miežus.
Tagad es nepavadu laiku sējā un lai gatavotu tai savu zemi, bet pildu anketas un dokumentus priekš Eiropas Savienības. Tas aizņem daudz vairāk laika nekā pati audzēšana," sūrijas zemnieks Lukašs.
Polijas mediji ziņojuši, ka daļa lauksaimieku apņēmušies protestēt veselu mēnesi. Šeit uzrunātie saka līdzīgi.
"Visticamāk, tas tiešām aizņems 30 dienas. Bet, ja nebūs rezultātu, mēs protestēsim atkal un atkal. Līdz būs mūsu rezultāts," sola Davids.
"Eiropas Savienības politika ir apturējusi mūsu izaugsmi. Tagad esam apstājušies un nezinām, ko darīt. Neredzam perspektīvu, kā attīstīties drīzumā. Ja nebūs nekādu izmaiņu, šīs būs manas lauksaimniecības beigas."
Ministrs: zemnieku prasības ir pamatotas
Šādi protesti mazākos un lielākos pulciņos bija visā Polijā. Kopā reģistrētas vairāk nekā 200 protesta vietas.
Polijas zemnieki atkal sākuši bloķēt robežu ar Ukrainu, kā arī ceļus atsevišķās vojevodistēs. Polijas lauksaimniecības ministrs Česlavs Sekerskis spriež, ka zemnieku protesti pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu ir pamatoti.
"Eiropas Savienības lēmums liberalizēt tirdzniecību, atverot bloka tirgu pārtikas preču pieplūdumam no Ukrainas – bez muitas nodevām un bez kvotām –, visvairāk ietekmējis Poliju un citas pierobežas valstis," sacīja Sekerskis.
"Tāda palīdzības sniegšanas forma tika izvēlēta Ukrainai. Mēs saprotam palīdzību. Poļi to sniedza ļoti apņēmīgi un no sirds... Šobrīd veicam divpusējas sarunas ar Ukrainu par mūsu vēlmi noteikt konkrētas kvotas un apjomus, ko mēs kontrolēsim. Ja tirgus būs pārsātināts ar pārtikas produktiem, tad notiks blokāde," intervijā Polijas radio norādīja Sekerskis.
