Ministri ceturtdien, 9. martā, tikās Biržos, Lietuvā, kur ieradušies ne tikai ministriju speciālisti, bet arī abu valstu lauksaimnieki.
Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju – pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs. Tādēļ nevarot meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi – tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā.
Vienlaikus iezīmējās atšķirība, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši, gluži pretēji, izvairās no vienošanās ilgākā termiņā. Lietuvā arvien vairāk tiek runāts par riska fondu veidošanu, savukārt Latvijā tā ir salīdzinoši jauna tēma.
Lietuvā ir seši lieli piena pārstrādes uzņēmumi, savukārt Latvijā – 28 nelieli. "Lai arī mūsu uzņēmumi ir atšķirīgi, tirgus situācija ir tāda pati – piena iepirkuma cenas krītas," norādīja Šmits.
Sanāksmē panākta vienošanās par pasākumu koordinēšanu un labākās prakses apmaiņu. "Trešdaļa no Latvijā saražotā piena tiek pārstrādāta Lietuvā. Ja viņu valdība nolemtu sniegt atbalstu piena ražotājiem, Lietuvā ievestu lētāku pienu un mums būtu vēl dziļāka krīze," norādīja Navickis.
Sanāksmē liela uzmanība tika pievērsta palīdzībai piena nozarē, kas veicinātu strukturālas izmaiņas, sadarbību, piena ražotāju aizsardzību.
Kārtējā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome notiks 20. martā. Tās laikā Lietuva un Latvija sniegs kopīgu paziņojumu. Ministri tiksies arī ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski.
Abas puses pieprasīs steidzamu ārkārtas finansiālo atbalstu piena ražotājiem no ES krīzes rezerves fonda lauksaimniecības nozarē.
KONTEKSTS:
Krīzi piena nozarē izraisīja iepirkuma cenas straujš kritums – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena ir sākusi atkal pieaugt, taču pieaugums neesot liels.
Bija jau zināms, ka Zemkopības ministrija ieteiks piensaimniekiem atbalstam piešķirt finansējumu, pārdalot naudu no citām nozarēm, bet līdz šim nebija konkrēta piedāvājuma. Piensaimnieki gan pauda bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus. Ministrs arī rosinājis ierobežot lielveikalu darba laiku, tā dodot priekšrocību mazajiem veikaliem.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
