ĪSUMĀ:
- Ārstu biedrība 2023. gada valsts budžetam dod apaļu nulli.
- LIZDA budžetu novērtē ar 3 ballēm; nav ievēroti 10 normatīvie akti.
- Latvijas Zinātņu akadēmija dokumentam piešķir 4 balles.
- Pašvaldību savienība budžetu novērtē ar 4,5 ballēm.
- Par balli augstāku vērtējumu – 5,5 – piešķir arodbiedrību savienība.
- Darba devēju konfederācija budžetam piešķir 6,5 balles.
- Tādu pašu vērtējumu piešķir Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Ar šā gada budžetu – gluži kā katru gadu – neapmierinātību pauduši dažādu nozaru pārstāvji. Bet – kā tad beigās 10 ballu skalā vērtējams gala darbs? To "Panorāma" jautāja septiņu organizāciju vadītājiem. Visskarbāko kritiku pieņemtajam valsts budžetam izsaka veselības nozare.
"Ja mēs salīdzinām to, ka Igaunija tērē uz vienu iedzīvotāju gadā divas reizes vairāk, Lietuva gandrīz divreiz vairāk naudas, nerunājot par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, kur trīs reizes vairāk naudas vienam iedzīvotājam...Mēs kaut kā mēģinām palīdzēt cilvēkiem. Šajā gadā mēs vairs to nevarēsim izdarīt. Tas budžets ir nulle, tas ir tiešām nulle," vērtē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Tātad Ārstu biedrība valsts galvenajam finanšu plānošanas dokumentam dokumentam dod apaļu nulli.
Lielu neapmierinātību ar pieņemto valsts budžetu pauduši arī izglītības jomā strādājošie. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) budžetu novērtē ar trim ballēm, slikto vērtējumu pamatojot – budžetā nav ievēroti desmit spēkā esoši normatīvie akti. No tiem kā galvenos arodbiedrība min pedagogu samaksu grafiku un zinātnes bāzes finansējumu.
Neglaimojošu vērtējumu budžetam piešķir arī Latvijas Zinātņu akadēmija, kas svarīgajam dokumentam piešķir četras balles.
"Tās valstis, kas attīstās visstraujāk, iegulda divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mūsu gadījumā līdz šim augstākais skaitlis ir bijis 0,72. Tas ir gan zemāk nekā Lietuvā, zemāk nekā Igaunijā, zemāk nekā vidējais. Joprojām mēs slīdam uz leju, nevis ejam panākt Eiropas Savienību," saka akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Ar nedaudz augstāku vērtējumu – 4,5 ballēm – budžetu novērtē Pašvaldību savienība. Tās vadītājs Gints Kaminskis norāda, ka šis ir vidēji vērtējams budžets, ņemot vērā, ka tas pieņemts marta mēnesī, kad faktiski jau jāsāk darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes.
Par balli augstāku vērtējumu – 5,5 – piešķir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Šāds vērtējums gan dots tikai, ja šā gada laikā vēl būs iespējas ko labot.
"Ja es pasaku 5–6, tad tikai ar nosacījumu, ka mēs risinām šo situāciju arī jūnijā vēlākais un dodam papildu līdzekļus. To, ko arī saka visi mediķi un kas galu galā nonāks arī pie izglītības," saka LBAS vadītājs Egils Baldzēns.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka galvenā problēma ar valsts budžetu ir, ka tas ir "kārtējais pārdales budžets". Organizācija budžetam piešķir 6,5 balles.
"Mums ir hroniski par maz, ko dalīt. Jo dalīt visi māk un visi cīnās par to, bet ir hroniski par maz, ko dalīt.
Mums ir jādomā, kā un... Tajā pašā laikā izspiest no tiem, kas šodien strādā, arī nevar. Ir nelielas iespējas no pelēkās ekonomikas pārvirzīt viņu uz balto un tamlīdzīgi, bet kopumā mums ir jādomā, kā mēs kļūsim lielāki," norāda LDDK prezidents Andris Bite.
Tieši tādu pašu vērtējumu kā darba devēju organizācija budžetam piešķir arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
"Tikko ir ievēlēts jaunais parlaments, valdība ir jauna. Skaidrs, ka laika bija relatīvi maz, līdz ar to es domāju, ka ir izdarīts reālistiskais optimālais. Skaidrs, ka tā otra izvēle bija nepieņemt budžetu, krīt valdība, visas tās pārējās lietas," teic LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Un tātad – 2023. gada valsts budžeta vidējais vērtējums aptaujāto organizāciju starpā – 4,3 balles. Sekmīga atzīme, tomēr skolas sistēmā – tikai gandrīz viduvēji.
KONTEKSTS:
Saeima pēc gandrīz diennakts ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem ceturtdien, 9. martā, galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no IKP, bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro.
Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes.
Izskatot 206 budžetam iesniegtos priekšlikumus, Saeima noraidīja visas opozīcijas ieceres, liela daļa no kurām bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei un arī izglītībai.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
