Par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā Kariņš izteicies kā par pareizu soli un nepieciešamību; arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības paudusi, ka kapitāla tirgus attīstība ir valsts prioritāte un liels izaicinājums un ka ir gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumi, kurus jau drīz varētu kotēt biržā, kas ļautu iegūt papildu līdzekļus attīstībai un padarītu caurspīdīgāku šo uzņēmumu pārvaldību.
Tiesa, pēc ministres teiktā, stratēģiskos resursus pārvaldošās kapitālsabiedrības, piemēram, "Latvijas valsts meži" un arī "Latvenergo", noteikti nebūtu pirmās, kas būtu jākotē biržā.
Koalīcijā pagaidām šajā jautājumā neesot vienotas nostājas.
Tikmēr Igaunijā un Lietuvā jau vairākus gadus ikviens var iegādāties lielu valsts uzņēmumu vērtspapīrus, piemēram, biržā kotē enerģijas ražotājus "Enefit" un "Ignitis".
Arī tas ir viens no soļiem, kas ekonomiskās attīstības ziņā šīm valstīm ļāvis apsteigt Latviju, vērtēja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.
""Enefit Green", kas ir Igaunijas zaļās enerģijas uzņēmums, gadu pēc tam, kad to kotēja biržā, faktiski starp ieguldītājiem ir Igaunijas privātpersonas, ir [arī] pensiju fondi ieguldījuši un vēl daži ļoti respektabli finanšu investori – kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka u.tml.
Un šī gada laikā nekādi nevēlami investori nav uzņēmumā parādījušies un nav investējuši," norādīja Auziņa-Melalksne.
Lielu un pazīstamu valsts uzņēmumu parādīšanās vērstpapīru tirgū kaimiņvalstīs izraisījusi lielu sabiedrības interesi, savukārt iesaiste investējot veicinājusi ieinteresētību to attīstībā. Latvijā šādas iespējas pagaidām nav, norādīja Daiga Auziņa-Melalksne.
"Mēs par šo uzņēmumu veiksmēm priecājamies un saņemam lielākus nodokļus [nodokļu ieņēmumus], kas attiecīgi var aiziet gan skolotāju algām, gan slimnīcām u.tml. Un mēs kā nodokļu maksātāji arī samaksājam par visām neveiksmēm un skandāliem.
Tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka par to tiek lemts, un es ceru, ka beidzot būs arī kāda reāla darbība," pauda biržas vadītāja.
Ideja par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšanu biržā nav jauna - tā bija viena no prioritātēm jau Māra Kučinska vadītajai valdībai un plaši tika apspriesta 2017. gadā, taču plāni iegūla atvilktnēs. Tolaik izskanēja, ka Latvijas kontos snaudošās privātpersonu naudas apjoms ir ap 10 miljardiem eiro, bet pēc investīciju eksperta Ģirta Rungaiņa pagājušā gada nogalē paustā patlaban šī summa ir ap 20 miljardiem eiro.
Neinvestējot nauda strauji zaudē vērtību, taču, ja to iepludinātu tautsaimniecībā caur valsts uzņēmumu vērtspapīriem, tas būtu grūdiens ekonomiskajai attīstībai, bet iedzīvotājiem – iespēja vairot savu labklājību.
KONTEKSTS:
Par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā plānoja lemt arī toreiz premjera Māra Kučinska valdība pirms pieciem gadiem, taču, reaģējot uz "dažādu pušu" neizpratni un negatīvo reakciju, viņš beigās nolēma atsaukt ieceri par valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā. Toreiz valdībai sagatavotais ziņojums piedāvāja konceptuāli lemt par uzņēmumu daļu kotēšanu biržā, paturot 51% vai lielāku valsts līdzdalību. Biržā varētu kotēt, piemēram, "Lattelecom" un SIA "LMT".
