Bulgārijas kļūšana par 21. eirozonas valsti atkarīga no Māstrihtas kritēriju izpildes. Kā secinājusi Eiropas Komisija (EK) , Bulgārija šobrīd izpildījusi trīs Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos eiro zonai. Valsts savu likumdošanu gandrīz pilnībā saskaņojusi ar eirozonas noteikumiem, tostarp attiecībā uz budžetu, levas kursu un ilgtermiņa procentu likmēm. Taču EK vērtējumā Bulgārija joprojām neatbilst cenu stabilitātes un inflācijas mērķiem.
Vidējais gada inflācijas līmenis Bulgārijā ir 5,1%. Un tas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks rādītājs, nekā tas drīkstētu būt, lai valsts pievienotos eirozonai. Eiropas Centrālā Banka norādījusi, ka inflācija Bulgārijā nākamajos mēnešos, visticamāk, pakāpeniski samazināsies. Līdz ar to inflācijas kritērijs varētu tikt izpildīts.
Saskaņā ar Eirobarometra aptauju tikai 49% Bulgārijas pilsoņu atbalsta pievienošanos eiro, un 64% iedzīvotāju domā, ka tas vēl vairāk paaugstinās cenas.
Vairākas Eiropas Savienības amatpersonas norādījušas, ka eiro nepopularitāti sabiedrībā ietekmējusi arī Krievijas sponsorētā dezinformācija. Kā Latvijas Radio atzina bulgāru žurnāliste Irina Nedeva, bailes par cenu celšanos pēc eiro ieviešanas pastāv un pret eiro noskaņotie politiķi to izmanto.
"Vismaz 20 gadus pastāv teiciens – "mūsu ienākumi ir bulgāru, bet mūsu cenas ir Eiropas", un, lai gan Bulgārijas valūtas kurss ir piesaistīts eiro un praktiski gadu desmitiem tas nav mainījies, zināmas bailes no cenu celšanas ir, ko vairo un izmanto nacionālpopulistiskās, eiroskeptiķu un antieiropeiskās partijas. Kopumā attieksme pret eiro gan ir pozitīva," viņa teica.
Bulgārijas valdība izvirzīja mērķi pievienoties eirozonai nākamā gada 1. janvārī, taču tas neizdosies un teorētiski tas varētu notikt agrākais nākamā gada vidū. Tiesa, ir gana daudz viedokļu, kas šo redz kā pārāk optimistisku termiņu. Arī izdevuma "Politico" aptaujātie eksperti un politiķi. Pievienošanās gada vidū arī būtu diezgan netipiska, jo administratīvu iemeslu dēļ valstis ierasti to darījušas gada sākumā.
Bijušais finanšu ministra vietnieks, "Kreisās partijas" politiķis Georgijs Kadijevs Bulgārijas radio BNR norādījis, ka valstij nevajadzētu iestāties eirozonā, līdz bulgāru vidējie ienākumi nesasniegs 80% no Eiropas vidējiem ienākumiem.
Savukārt šobrīd tie esot 64%. Viņaprāt, pievienošanās ir reāla 2026. vai 2027. gadā. Kadijevs arī uzsvēra, ka Bulgārija ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pelēkajā sarakstā. Un tas vien ir iemesls, lai noraidītu bulgāru pievienošanos. Arī Eiropas Centrālā banka norāda, ka Sofija joprojām strādā, lai nostiprinātu savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas sistēmu. Banka arī pauda bažas par konstitūcijas grozījumiem, kas ļauj prezidentam iecelt Bulgārijas centrālās bankas prezidentu vai viņa vietnieku.
Bulgārijā arī nav regulāras valdības, un politiskā stabilitāte Bulgārijā pēdējos gados nav bijusi vērojama, kas arī vismaz daļēji var aizkavēt valsts pievienošanos.
Saskaņā ar Bulgārijas Nepārtikas tirgotāju asociācijas aptauju – 63% respondentu uzskata, ka viens no svarīgākajiem pievienošanās faktoriem ir tieši politiskā stabilitāte. 2021. gadā no amata protestu dēļ bija spiests atkāpties premjers, partijas GERB līderis Boiko Borisovs. Kopš tā laika Sofijā ir notikušas sešas vēlēšanas. Tiesa, politiķi ir apņēmīgi virzīt Bulgārijas iestāšanos eirozonā.
"Faktiski eirozona ir viena no nedaudzajām prioritātēm, kas ir Bulgārijas doktrīnā kopš 2018. gada. Politiķi ir vienisprātis, ka eirozona kopš Lisabonas līguma parakstīšanas ir apņemšanās un ka jautājums nav "vai?" bet, kad?". Lielākajai daļai Nacionālajā asamblejā pārstāvēto politisko partiju eiro ir viena no prioritātēm – vienīgie izņēmumi ir eiroskeptiķi. Tehniskā gatavošanās eiro ieviešanai norit paātrinātā tempā – ir koordinācijas padome, ir septiņas darba grupas, ir komunikācijas stratēģija," sacīja bulgāru žurnāliste Irina Nedeva.
Ir skaidrs, ka vēlme virzīties uz priekšu ātrāk ir no abām pusēm, jo Eiropas Komisija ir piekritusi atkārtoti novērtēt valsts gatavību pievienoties eiro pēc Bulgārijas lūguma, nevis gaidīt nākamo regulāro pārskatīšanu pēc diviem gadiem.
