Ministrijā norādīja, ka dzīvot nosiltinātā un renovētā mājā, iespēja pašam saražot zaļo elektroenerģiju un būt pašpietiekamam, ērti savienojami sabiedriskā transporta maršruti, pārsēžoties no vilciena turpat sabiedriskajā transportā, iespēja ērti uzlādēt savu auto vai e-velosipēdu pie savas mājas, auto stāvvietā vai darba vietā, iespēja uzņēmējiem ražot biometānu un to ērti piegādāt līdz ievades punktam vai pārdot degvielas piegādātajam, saņemt lētāku zaļo enerģiju – tie ir tikai daži piemēri jeb pasākumi, kas ietverti plānā, lai nodrošinātu mūsu dzīvi ērtāku un vienlīdz zaļāku un tīrāku.
Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tādēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus. Šobrīd EK plānu iesniegušas Dānija, Somija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija, līdz šīs nedēļas beigām to iesniegs arī Latvija.
Pēc KEM teiktā, atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030. gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām – dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, ES iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
Plānā ietverti aptuveni 250 pasākumi, no tiem lauvas tiesa vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.
KEM skaidroja, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda ar uzviju, ņemot vērā, ka 2022. gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug.
NEKP izstrādē ņemtas vērā tehnoloģijas un izmaksu iespējas pasākumu īstenošanā dažādos sektoros. Piemēram, ēku renovācijā un transporta sektorā ir sabiedrībai saprotamas un darāmas lietas, lai būtiski mazinātu resursu patēriņu. Tas dod lielāku elastību grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem, piemēram, lauksaimniecībai kļūt zaļākiem.
NEKP īstenošanu dzīvē uzraudzīs Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet plāna īstenošanas progresu – Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja, kas ne retāk kā reizi ceturksnī izskatīs plānu, lai novērtētu sasniegto rezultātu. Turpināsies darbs nozaru darba grupās, kur tiks vērtēti sabiedriskās apspriedes laikā saņemtie viedokļi un plānotas diskusijas arī diskusijas par plāna ieviešanas progresu.
"Ja NEKP iekļautos pasākumus realizēsim pilnā apmērā, Latvija līdz 2030. gadam sekmīgi sasniegs savus klimata un enerģētikas mērķus.
Darbs pie pasākumu ieviešanas dzīvē turpināsies, ko īstenosim kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem. NEKP plāns rāda virzienu klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Starp plānā ietvertajiem pasākumiem varēs ieraudzīt sevi ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs," norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
NEKP aktualizēšanas procesā arī EK sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt EK ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju u.c., lai EK varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.
