Ķīnā pašlaik tiek risinātas dažādas problēmas – pašvaldību parādi palielinās, izaicinājumi skāruši arī mājokļu tirgu. Jauniešu bezdarbs valstī sasniedzis rekordaugstu līmeni un sagaidāms, ka Ķīnas darba tirgū šogad ienāks rekordliels augstskolu absolventu skaits – 11,58 miljoni, ziņoja BBC.
Tās gan nav vienīgās likstas, kas piemeklējušas valsti. Ekonomika pēc pandēmijas atgūstas lēni.
Ķīnas eksports jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 14,5%, bet imports samazinājās par 12,4%.
Šie dati pastiprina bažas, ka šogad valsts ekonomikas izaugsme varētu palēnināties vēl vairāk.
Ķīna saskaras arī ar nekustamā īpašuma tirgus krīzi, kas turpinās pēc tam, kad gandrīz sabruka tās lielākais nekustamā īpašuma attīstītājs "Evergrande".
Lai arī valdība ziņo, ka situācija tiek kontrolēta, līdz šim tā nav realizējusi būtiskus pasākumus, lai veicinātu lēno ekonomikas izaugsmi.
Kā Ķīnā notiekošais ietekmē pasauli?
Lielākajā daļā attīstīto valstu pēc pandēmijas ierobežojumu beigām patērētāju tēriņi strauji pieauga. Cilvēki, kuri bija ietaupījuši naudu, tagad varēja un gribēja tērēt, bet uzņēmumi pieprasījumu centās apmierināt.
Milzīgais pieprasījuma pieaugums pēc precēm, kuru piedāvājums bija ierobežots, kombinācijā ar enerģijas izmaksu pieaugumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, izraisīja cenu paaugstināšanos. Taču Ķīnā tā nenotika.
Patēriņa cenas valstī jau vairākus mēnešus ir uz deflācijas sliekšņa un gada sākumā saruka vājā pieprasījuma dēļ. Samazinājušās arī Ķīnas ražotāju noteiktās preču cenas.
Ķīnā tiek ražota liela daļa visā pasaulē nopērkamo preču. Ilgāks deflācijas periods šajā valstī var palīdzēt samazināt cenu kāpumu citās pasaules daļās, tostarp arī Eiropā.
Tomēr, ja šādas Ķīnā ražotās lētās preces pārpludinās pasaules tirgu, tas var negatīvi ietekmēt citu valstu ražotājus un radīt negatīvu ietekmi uz uzņēmumu investīcijām, arī samazināt nodarbinātību.
Cenu krituma periods Ķīnā var ietekmēt arī uzņēmumu peļņu un patērētāju izdevumus, kas savukārt var vēl vairāk palielināt jau tā augsto bezdarbu. Tā rezultātā Ķīnā, pasaules lielākajā tirgū, vēl vairāk samazināsies pieprasījums pēc enerģijas, izejvielām un pārtikas. Tas savukārt ietekmēs pasaules eksporta tirgu.
Kādas ir nākotnes prognozes?
"Nav tādas slepenas receptes, ko izmanto, lai paaugstinātu inflāciju," medijam pauda Daniels Murejs no ieguldījumu uzņēmuma "EFG Asset Management". Taču viņaprāt Ķīnai varētu palīdzēt vienkārša kombinācija – lielāki valdības tēriņi un zemāki nodokļi līdztekus mīkstākai monetārajai politikai.
"Tas ir satraucoši, jo, kamēr pārējā pasaule – jo īpaši Rietumi – mostas, Ķīnā pieprasījums ir vājš. Deflācija Ķīnai nepalīdzēs – parādi kļūs smagāki, un tās nav labas ziņas,"
vērtēja Honkongas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes profesore Alīsija Garsija-Herrero.
Tikmēr Kornela Universitātes tirdzniecības politikas un ekonomikas profesors Esvars Prāsads BBC sacīja, ka Ķīnas atveseļošanā galvenais priekšnoteikums būs investoru un patērētāju uzticības veidošana:
"Ir svarīgs jautājums – vai valdība spēs atgūt uzticību privātajā sektorā, lai paveiktu to, kas līdz šim nav izdevies. Proti, ka mājsaimniecības sāk tērēt, nevis taupīt, un uzņēmumi sāk investēt."
