Viņš pastāstīja, ka salnas radītie zaudējumi ir pilnībā aprēķināti, bet tagad būs jāapzinās arī 7. augusta vētras un krusas radītie zaudējumi, ko plānots izdarīt līdz 25. augustam.
Eiropas Savienība (ES) iepriekš nolēma piešķirt Latvijas lauksaimniekiem kompensācijām nepilnus 8 miljonus eiro, ļaujot valstij no sava budžeta atvēlēt šim mērķim vēl divreiz vairāk naudas, līdz ar to, ja valdība izšķiries par šādu atbalstu, kompensācijām varēs atvēlēt nepilnus 25 miljonus eiro, stāstīja Šmits.
ES nauda būs pieejama līdz septembra beigām, informēja ministrs, piebilstot, ka tā nav vienīgā atbalsta iespēja, plānots ari mazināt prasības, piemēram, lai saņemtu ES maksājumus, ir jāuzrāda ražas apjomi, un skaidrs, ka šogad to nevar prasīt laika apstākļu un postījumu dēļ, tāpēc no šīs prasības plāno atteikties, stāstīja Šmits.
Arī vētras un krusas radīto zaudējumu aprēķināšana būs skrupuloza un detalizēta, jo stihija skāra faktiski visu Latviju, norādīja ministrs. Pēc zaudējumu aplēsēm valdībai būs jālemj par atbalstu un visiem lēmumiem jābūt labi izsvērtiem, pauda Šmits.
KONTEKSTS:
Maija sākumā piedzīvoto salnu dēļ augļu saimniecības secinājušas, ka vietām ir pat 80%–90% ražas zudumi. Tādēļ Latvijas Augļkopju asociācija vērsās pie Zemkopības ministrijas (ZM) pēc atbalsta, lai laukus sakārtotu un kokus apkoptu, jo, atšķirībā no graudkopības, augļkopji nevar platības pārsēt un ražu glābt.
Savukārt jūnijā valstī valdīja sausums, kura dēļ samazināsies graudkopju raža un kura radīja problēmas arī lopkopjiem, jo nevarēja sagādāt barību. Bet 7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu, kas postīja ražu.
