Pētījumu kompānija "Kantar" regulāri seko ar darba vidi un labbūtību saistītiem jautājumiem. "Kantar" Lielo klientu direktore Signe Kaņējeva stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiskas izmaiņas strādājošo darba režīmā nav vērojamas – saglabājas stabila to darbinieku proporcija, kuri strādā tikai savā darbavietā, hibrīddarba režīmā vai tikai no mājām. Attālināti biežāk strādā informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomās nodarbinātie.
Atšķirības ir arī dažādās vecuma grupās. "Klātienē biežāk strādā 45 līdz 65 gadus veci darbinieki, bet, iespējams, tas saistīts ar izglītību un arī varbūt ar nodarbošanās veidu vai profesiju. Hibrīddarba režīmā vairāk strādā gados jaunāki – 18 līdz 24 gadus veci un arī 35 līdz 44 gadus veci – darbinieki. Bet arī tas, visticamāk, kaut kādā mērā korelē ar izglītību vai amata veidiem, kādas ir šo grupu darbiniekiem. Jo gados vecākie darbinieki, kas strādā klātienē, tie biežāk ir strādnieki, pakalpojumu, tirdzniecības jomas darbinieki, darbinieki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, arī izglītības un veselības jomā strādājošie, mazo uzņēmumu darbinieki, arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā nodarbinātie," pastāstīja Kaņējeva.
Personālvadības eksperte Arta Biruma vērtēja, ka iespēju izvēlēties, kādā darba režīmā strādāt, darbinieki novērtē kā papildu bonusu. "Ja viņam mājās ir ērti apstākļi darbam un nekas netraucē, viņš var netērēt laiku ceļam un strādāt no mājām. Tai pašā laikā atkal, ja mājās ir mazi bērni vai nav pietiekami ērti, viņš var doties uz darbu. Tā ka
no darbinieku skatpunkta ir ļoti labi, ja organizācija nodrošina elastību.
Un šobrīd pētījumi jau ir parādījuši, ka ir viena daļa cilvēku, neliela daļa, kas grib strādāt tikai no mājām, neliela daļa, kas grib strādāt tikai darba vietā. Lielākā cilvēku masa ir gatava elastīgi pielāgoties pēc vajadzībām un pēc iespējām," sacīja Biruma.
Pētījumi liecina, ka attālinātais darbs lielākus izaicinājumus sagādā darba devējiem. Skaidroja Kaņējeva: "Es paskatījos arī citus "Kantar" veikto pētījumu rezultātus, un mēs redzam, – jā, vairāk nobažījušies par attālināta darba riskiem ir tieši vadītāji. Darba devējs vēlas, lai varbūt darbinieks tomēr vairāk būtu birojā. Bet jāsaka – ja mēs jautājam no otras puses darbiniekiem, tad darbinieki, kuriem ir iespēja strādāt attālināti vai arī hibrīddarba režīmā, atzīst, ka viņi nesaredz nekādus riskus attālinātam darbam. Ja vien nozares, darba un arī amata specifika ļauj, būtu rekomendējams ļaut darbiniekiem izvēlēties, kādā darba režīmā strādāt, jo
izvēles iespēja ir viens no labbūtības stūrakmeņiem, kur tas ir balanss starp sociālo mijiedarbību birojā un arī attālināta darba iespējām un ērtībām."
Attālinātais un hibrīddarbs liek arī darba devējiem veikt izmaiņas darba procesā. "Viens no lielākiem izaicinājumiem attālinātā darbā ir tas, ka mēs joprojām skatāmies, cik stundu cilvēki ir nostrādājuši, nevis to, cik daudz viņi ir izdarījuši. Un šeit tātad ir abas galējības atkal redzamas, ka ir cilvēki, kuri pārstrādājuši, strādājot mājās, un ir cilvēki, kuri savukārt nespēj mobilizēt sevi strādāt mājās. Bet pluss darba ņēmējam un ilgtermiņā arī darba devējam, ka ir elastīgums izvēlē. Kā mākslīgais intelekts ietekmēs, kā mēs strādāsim uz priekšu, tas ir viennozīmīgi – pārmaiņas būs. Kādas, tad mēs redzēsim," sacīja Biruma.
"Kantar" pētījumu rezultāti liecina, ka, apsverot darba maiņas iespējas, darbinieki izvēlas tos darba devējus, kuri piedāvā viņu vajadzībām un situācijai visatbilstošāko darba režīmu. Un šobrīd visapmierinātākie ar savu darbu ir tieši tie darbinieki, kuriem ir iespējas strādāt hibrīddarba režīmā.
