Vietām Kurzemes pusē var redzēt, ka saulē vēl kalst tumšie rapšu lauki, bet tiem blakus jau nākamai sējai uzarti lauki. Labības novākšanas sezona tuvojas noslēgumam, saka Lauksaimniecības kooperatīva "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
"Tiek intensīvi gatavota zeme rapša sējai. Tiem, kas sēj aršanas tehnoloģijā, ir pēdējais laiks uzart laukus. Tiem, kas rapsi sēj tiešajā, vēl ir laiks gatavoties. Nupat sāksies rapšu sēja, padsmitajos datumos," stāsta "Durbes grauds" vadītājs.
Sandris Bēča teic – daudziem patīk sliktas ziņas, tad nu šoreiz sliktas ziņas tiešām esot un tās ir saistītas tieši ar rapsi. Tas, ka ražas būs sliktas, bija paredzams jau rudenī.
"Mitruma dēļ mazāk iesēja pagājušā gada augustā, mitruma dēļ rapša laukos bija izslīkuši tukšumi, vidēji raža ir mazāka.
Labā ziņa, ka rapsim šogad ir ļoti labs eļļas saturs. Būs zemniekam labāka cena par tādu. Visiem patīk sliktās ziņas – nenormāli nokritusies biržas cena, nedēļas laikā tuvu par 50 eiro ir nokritusies cena," stāsta Sandris Bēča.
"Luminor Bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka rapša cenas biržā ir svārstīgas, un to var ietekmēt dažādi faktori, arī tas, ka ražas dažādos reģionos pasaulē atšķiras. Šobrīd cena ir 463 eiro par tonnu.
"Rapšu sēklu cena biržās ir augsta attiecībā pret jebkuru brīdi, izņemot laiku starp 2021. gadu un 2023. gada sākumu, kad rapšu sēklu cena tiešām bija ļoti augsta. Tas bija periods, kas iziet no visiem rāmjiem un kad bija vēsturē neraksturīga šī produkta cena – vienu brīdi pat tuvu 1000 eiro par tonnu. Bet tas bija īss brīdis," stāsta Pēteris Strautiņš.
Graudiem nav tik liela cenu krituma, uzsver Sandris Bēča. Taču apstiprinājušās bažas par zemāku proteīna līmeni graudos.
"Arī Kurzemē bija vējš, bet Kurzemē vējš ir vienmēr. Šobrīd Kurzemi, vismaz piejūras pusi, pasargāja vētra, mazliet saveldrēja vasarājus, bet tas nav tik katastrofāli," vērtē Sandris Bēča.
Situācijas zemniekiem gan ir atšķirīgas. Citi, piemēram, rapsi nopļāva jau pirms lielajām lietavām un vēja. To izdarīja arī zemnieku saimniecība "Pīlādži". Tās saimnieks Edgars Putra ("Apvienotais saraksts") stāsta, ka citiem Kurzemē, kam rapsis joprojām paliek uz lauka, tas ir ne tikai slikti audzis, bet arī vējš darījis savu un sēklas vietām ir izbirušas. Jebkurā gadījumā būs lauks jānovāc, un tie būs izdevumi.
"Zinu, ka daļa zemnieku bija apdrošinājuši rapšu laukus pret krusu, vētru un citiem riskiem, kas izsit sēklas no pākstīm. Viņi gaida apdrošinātāju verdiktu par to, kādi ir ražas zudumi. Parasti, ja sējumi ir apdrošināti, viņi nesteidzas ar rapša kulšanu, un pirmos kuļ kviešus. Ja rapsi izsit, tad saņem kompensāciju no apdrošinātāja.
Tie, kuri nav apdrošinājuši, tur ir bēdu ieleja, jo rapša nav, ražas nebūs, bet jānovāc jebkurā gadījumā, lai varētu turpināt nākamos darbus,"
skaidro Edgars Putra.
Kaut arī rapšu šķirnes mūsdienās ir noturīgākas nekā agrāk, tomēr liels vējš, krusa un stiprs lietus var nodarīt būtiskus zaudējumus, kā to pierāda šī gada situācija. Lauksaimnieki savus sējumus apdrošinot arvien vairāk, norāda Sandris Bēča.
"Lielāks skaits lauksaimnieku ir sapratuši, ka drošību vajag. Tās arī nav milzu izmaksas, lai iegādātos apdrošināšanas polises. Protams, katram jāizsver, cik lielus riskus uzņemties uz sevi. Atlika tikai pāriet pāri negaisam arī mūsu pusē, un cilvēki sāka pieņemt lēmumus, ka ir jāapdrošina," viņš stāsta.
Tikmēr kooperatīva teritorijā nevar nepamanīt milzu kaudzes ar šogad nokultajiem graudiem. "Durbes grauds" no zemniekiem pieņem 5000 tonnas dienā, lauksaimniecības kooperatīva apgrozījums vidēji gadā sasniedz 30 līdz 40 miljonus eiro. Kooperatīvā šobrīd ir 215 biedru.
