Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada augustu, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,9 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (‑1,9 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,4%) un konditorejas izstrādājumiem (+8%). Dārgāks bija piens (+11%), olīveļļa (+32,1%), svaigi augļi (+4,3%), kartupeļi (+16,4%), sviests (+14,2%), augļu un dārzeņu sulas (+12,4%), šokolāde (+8,2%), saldumi (+17,8%).
Cenas pieauga arī piena produktiem (+3,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,5%), mājputnu gaļai (+2%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (‑20,7%), miltiem un citiem graudaugiem (-8,8%), olām (-4,1%), makaronu izstrādājumiem (‑6%).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 13,1%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,8%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.
Apģērbu un apavu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3%. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 3,6%, bet apavu cenas – par 1,2%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 10%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija elektroenerģijai (-28,6%) un siltumenerģijai (-13,1%). Cenas samazinājās cietajam kurināmajam (-6,4%), dabasgāzei (-7,6%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,5%), mājokļa īre (+7,2%), atkritumu savākšana (+10,4%), ūdensapgāde (+5,8%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+5,1%).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,6%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 3,6%, sadārdzinoties ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem. Savukārt lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās degvielai (-4,4%).
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,5%
2024. gada augustā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (‑0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (‑0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (‑0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%. Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem dārzeņiem (-8,1%) un kartupeļiem (‑13,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās sieram un biezpienam (‑1,9%), mājputnu gaļai (‑1,6%), svaigiem augļiem (‑1,5%), gaļas izstrādājumiem (‑1,7%), makaronu izstrādājumiem (‑3,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (‑4,1%). Lētāks bija cukurs (‑11,2%), olas (‑2,9%), kafija (‑0,7%). Savukārt, noslēdzoties akcijām, dārgāki bija piena produkti (+2,7%), konditorejas izstrādājumi (+1,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,9%), maize (+0,5%), kā arī jogurts (+1,8%). Cenas pieauga arī šokolādei (+2,2%) un augu eļļai (+4,5%).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,1%. Turpinoties vasaras sezonas apavu izpārdošanai, vidējais cenu līmenis apaviem kritās par 5,3%. Apģērbiem cenas pieauga par 0,1%.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+0,6%). Dārgāka bija arī siltumenerģija (+0,3%).
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 2%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 3,9%. Dīzeļdegvielai cenas samazinājās par 4,5%, benzīnam – par 4,1%, savukārt auto gāzes cenas pieauga pa 3%. Lētāki bija arī pasažieru aviopārvadājumi. Savukārt sadārdzinājās pasažieru pārvadājumi pa jūru un pa autoceļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 0,7%, sadārdzinoties atpūtas un sporta pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un daiļliteratūras grāmatām. Savukārt akciju ietekmē lētākas bija kancelejas preces un zīmēšanas piederumi.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5%. Viesnīcu pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga par 8,8%, bet restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 0,4%.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 2,3%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2024. gada augustā bija par 45,4% augstākas. Precēm cenas pieauga par 44%, bet pakalpojumiem – par 47,4%.
Latvijas Banka: Inflācijas frontē bez pārmaiņām
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, vērtējot jaunākos inflācijas datus, atzina, ka saistībā ar cenu pieaugumu iestājies relatīvs miers – globālās resursu cenas ir salīdzinoši zemas, savukārt iekšzemē, lai gan pakalpojumu cenu pieaugums ir spēcīgs, vidējais cenu līmenis būtiski nepieaug, atsevišķos mēnešos pat mazinās.
"Lai arī varētu uzskaitīt krietni daudz faktoru, kāpēc situācija inflācijas jomā ir mierīga, jāatceras, ka ar inflāciju joprojām esam frontē, ne kūrortā," izeicās Opmane.
Pirmkārt, cenu pieaugums būtiski atšķiras dažādām produktu grupām. Ja pašlaik no uzmanības epicentra nozudušas pārtikas un enerģijas cenas, pakalpojumu cenu pieaugums negrasās mazināties. Tas var nozīmēt gan ilgstošāku ietekmi uz kopējo cenu pieaugumu, gan to, ka, pakalpojumu cenām turpinot pieaugt, atsevišķi pakalpojumi var kļūt mazāk pieejami iedzīvotājiem ar relatīvi zemākiem ienākumiem.
Otrkārt, algu pieaugums Latvijā joprojām saglabājas spēcīgs.
"Plānotā publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana mazinās spiedienu uz vispārējā algu līmeņa pieaugumu. Tomēr algu pieaugums, lielāks par inflāciju, nozīmē pirktspējas uzlabošanos. Taču straujš algu pieaugums var ietekmēt cenu pieauguma, it īpaši pakalpojumu sektorā, noturību un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību dažādu iedzīvotāju grupu starpā," prognozēja ekonomiste.
Treškārt, lai arī varam bažīties par potenciālu cenu pieaugumam, nevaram piemirst arī grāvi ceļa otrā pusē: arī vidējais cenu pieaugums tuvs nullei nav tas, ko vēlamies redzēt ilgtermiņā. "Pašreiz gan prognozēs deflācijas draudus nesaskatām. Tā nu arī turpmāko mēnešu un gadu plānā paliek – balansēt gan kopējo, gan atsevišķu produktu grupu cenu pieaugumu ar mērķi izvairīties no pārmērībām gan plusu, gan mīnusu virzienā," vērtēja Opmane.
