Apmēram pirms gada Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena lūdza Dragi sagatavot šādu ziņojumu par ES konkurētspējas nākotni. Dragi ir Eiropā cienīts politiķis, ekonomists un tiek uzskatīts arī par eiro glābēju. Vairāk nekā 400 lappušu garais ziņojums tika publicēts pirmdien.
Dear Mario Draghi, a year ago, I asked you to prepare a report on the future of Europe’s competitiveness.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) September 9, 2024
No one was better placed than you to take up this challenge.
Now, we are eager to listen to your views ↓
https://t.co/aHjnX6Si5D
Tā ir analīze par Eiropas strukturālajām problēmām, tai skaitā aizsardzībā un enerģētikā. Jau gadiem ilgi tiek uzdots jautājums, kāpēc ES produktivitāte ir zemāka nekā ASV.
Dragi ziņojums secina, ka atpalicību galvenokārt izraisa investīciju trūkums inovācijā. ASV uzņēmumi iegulda par 700 miljardiem eiro gadā vairāk nekā Eiropas uzņēmumi.
Eiropai trūkst investīciju inovācijās. ASV un Ķīna pakāpeniski izraujas priekšā, bet Eiropai ir grūti atrast savu veidu, kā konkurēt globālajā arēnā.
"Investīciju daļai būs jāpalielinās par aptuveni 5% no IKP līdz tādam līmenim, kāds pēdējo reizi tika novērots 60. un 70. gados. Man patīk salīdzinājumi – piemēram, papildu ieguldījumi, ko nodrošināja Māršala plāns no 1948. līdz 1951. gadam, sasniedza 1 līdz 2% no IKP," norāda Dragi.
Tātad pašlaik Eiropai būtu jāiegulda vairāk nekā pēc Otrā pasaules kara, kad tika atjaunota ekonomika. Dragi ziņojumā teikts, ka ES būtu jāiegulda "milzīgs naudas daudzums salīdzinoši īsā laikā", lai finansētu ekonomikas dekarbonizāciju, digitālās inovācijas un visu infrastruktūru, ko var uzskatīt par Eiropas kopējo labumu.
Un arī privātajam kapitālam būtu jāspēlē lielākā loma. Tam visi piekristu, bet no kurienes nāks tik liels publiskais finansējums – par šo jautājumu ES lauž šķēpus jau ilgstoši.
Dragi atbalsta ideju, ka Eiropai kopā jāaizņemas nauda. Taču tādas tradicionāli taupīgās valstis kā Vācija un Nīderlande tam negribēs piekrist.
Dragi iezīmē arī situācijas nopietnību:
"Mums ir jāsaprot, ka mēs kļūstam arvien mazāki salīdzinājumā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies. Pirmo reizi kopš Aukstā kara mums ir patiesi jābaidās par savu pašsaglabāšanos, un nepieciešamība pēc vienprātīgas atbildes nekad nav bijusi tik liela. Un es esmu pārliecināts, ka mūsu vienotībā mēs atradīsim spēku reformēties."
Dragi uzskata, ka Eiropai ir nepieciešams vairāk atļaut lielo uzņēmumu apvienošanos, it īpaši aizsardzības jomā.
"Fakts, ka mēs kolektīvi nespējam sevi aizstāvēt, ja mums uzbruktu - tas attaisno virzīšanos uz priekšu. Labāk, ja to darām kopā, bet ja nevaram kopā – tad mums būs jāatrod citi veidi, kā virzīties uz priekšu."
