ĪSUMĀ:
- Valdība vienojās – nākamgad valsts sektorā algas nedrīkst aug vairāk kā par 2,6%.
- Valsts pārvaldē arī likvidēs ilgi neaizpildītas štata vietas.
- Tas atteicas arī uz pašvaldībām, bet vietvaras iebilst – valsts iestāžu algas ir lielākas.
- Tāpēc vienādus algu kāpuma griestus vietvaras uzskata par netaisnīgu pieeju.
- Finanšu ministrija gan skaidro – pašvaldības ar domes lēmumu varēs noteikt izņēmumus.
- Pašvaldībām neskaidrības: piemēram, jauns bērnudārzs nozīmē jaunus darbiniekus, bet tad jāpalielina algu fonds.
- Pašvaldībām ar FM vēl paredzētas sarunas par nākamā gada budžetu septembra beigās.
Uzņēmēji uzstāj - jāmazina publiskā sektora izdevumi
Nākamā gada valsts budžeta kontekstā iezīmējas līdzekļu trūkums dažādu izdevumu un saistību segšanai. Tāpēc līdztekus nodokļu pārmaiņu plānam atkārtoti izskanējis aicinājums mazināt izdevums publiskajā – no valsts budžeta segtajā – sektorā.
To daudzkārtīgi atkārtoja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
"Mēs joprojām no biznesa puses akcentējam un uzstājam, lai tiktu pārskatīti un revidēti visi sabiedriskie izdevumi, jo šobrīd tuvojamies ekonomikas ciklam, kad nebūs labākie laiki eksporta tirgos.
Līdzšinējās ekspektācijas no sabiedriskā sektora diemžēl mēs nevarēsim nopelnīt nodokļu sadaļā," atzina Bite.
Ministrijas saistībā ar drošības pasākumiem prasīja kopumā ap 560 miljoniem eiro, prasības ierobežotas līdz 256 miljoniem eiro. Liels uzsvars ir atalgojuma pieauguma ierobežošanai.
Pēdējos pāris gados publiskajā sektorā vidējais atalgojuma pieaugums bijis tuvu 15%, to atkārtot nākamgad nevarēs. Tāpēc noteikts pieauguma ierobežojums 2,6%.
Valsts pārvaldē arī likvidēs vairāk nekā gadu neaizpildītās darbavietas, lemts arī nepalielināt darbinieku skaitu, uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Tehniski es varu teikt, ka, ņemot vērā uzdevumu palielināt karavīru skaitu, jāpalielina algas iekšlietu resorā, šis nozīmē algu iesaldēšanu pēc būtības. Ticiet man, tas galīgi nav tik vienkāršs uzdevums, ja ir iesaistīti tik daudz cilvēku un ir kompleksas sistēmas," norādīja finanšu ministrs.
Atalgojuma kāpumu grib iegrožot arī pašvaldībās; būs izņēmumi
Atalgojuma ierobežošana attieksies arī uz pašvaldībām. Tajās atalgojuma līmenis jau gadiem par līdzīgu darbu ir zemāks nekā valsts pārvaldē vai privātajā sektorā.
Tāpēc vienāda ierobežojumu piemērošana ir nepareiza, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.
"Pašvaldībās vidējā bruto darba samaksa ir būtiski mazāka.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pašvaldībās šā gada jūlijā vidējā bruto darba samaksa bija 70% no algas valsts pārvaldē un 85% privātajā sektorā. Ja paskatāmies šo līkni četru gadu periodā, mēs nekad neesam pietuvojušies algām valsts pārvaldē. Tāpēc vienāds ierobežojums – 2,6% abās pusēs – mūsu ieskatā nav gluži taisnīgs vai pareizs," pauda Lāsma Ūbele.
Finanšu ministrija gan uzsvērusi, ka pašvaldībām par atalgojuma lietām ir iespēja noteikt izņēmumus ar pamatotu domes lēmumu.
Un to arī nākšoties izmantot. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrijai, par spīti apgrūtinātajiem budžeta apstākļiem, izdosies realizēt solīto skolas un pirmskolas pedagogu atalgojuma pieaugumu.
"Vairāk nekā pusi atlīdzības fonda, ja mēs skatāmies kopējo atlīdzības apjomu, pašvaldības budžetā veido mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, pašvaldību pašdarbības kolektīvu vadītājiem utt. Respektīvi, vairāk nekā pusi no atalgojuma fonda pašvaldības nemaz nevar ietekmēt," skaidroja Ūbele.
"Vienlaikus vairākās vietās atver jaunus bērnudārzus, palielinās darbinieku skaits, līdz ar to arī atlīdzības fonds. Tāpēc, ja ir šādi strikti noteikti ierobežojumi, vai tāpēc neko vairāk nedarīsim? Ir vairāki šādi jautājumi, kas ar Finanšu ministriju vēl jāpārrunā," norādīja pašvaldību pārstāve.
Finanšu ministrija ik gadu ar Latvijas Pašvaldību savienību saistībā ar valsts budžeta plānu paraksta vienošanās un domstarpību protokolu. Pēdējās sarunas par to sagaidāmas septembra beigās – dažas nedēļas pirms valsts budžeta plāna iesniegšanas skatīšanai Saeimā.
KONTEKSTS:
Strādājot pie nākamā gada budžeta izstrādes, valdības koalīcija vienojusies ierobežot vidējo algu kāpumu publiskā sektora darbiniekiem. Pašlaik tiek izskatīts variants, ka algas valsts sektorā nevarēs pieaugt vairāk kā par 2,6%.
Tas gan raisījis bažas par tiem publiskā sektora darbiniekiem, kuri saņem mazākas algas, tostarp pedagogiem.
