Turpinās cīņu par samazināto likmi
"Bēdīgi. Dusmas par stulbumu," šādi valdības lēmumu no nākamā gada paaugstināt PVN likmi līdz 12% vērtēja augļkopības uzņēmuma SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina. "Te jau galvenais bija tieši ēnu ekonomika, un ir jau ļoti pareizi, kā teica viens pieredzējis ekonomists, ka ēnu ekonomika ir tur, kur ir nepareiza nodokļu politika. Mēs vēl turpinām cīnīties, lai paliktu šie 5%. Mēs vēl neesam nolaiduši rokas."
Valdības sākotnējais paziņojums, ka no nākamā gada augļiem un dārzeņiem piemēros 21% PVN un pēc tam tomēr 12%, pēc Sauškinas domām, bijis viltīgs gājiens: "Tā ka liekas, ka nedaudz pāršauts pār strīpu, ka nedaudz nobijušies. Redz, kādi mēs tagad labi. Bet tas nav labi."
Augļu un dārzeņu ražotāji šonedēļ savu pozīciju sparīgi pauda gan Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, gan Saeimas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputātiem.
Tieši pēc šīs komisijas sēdes nozares virzienā vērsts neliels cerību stars, jo apakškomisijas deputāti aicina Finanšu ministriju vēlreiz izskatīt iespēju saglabāt 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem.
Ēnu ekonomikas risks
Samazinātā PVN likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir spēkā no 2018. gada 1. janvāra līdz šā gada izskaņai. Pirms tam augļiem un dārzeņiem piemēroja 21% PVN. Sauškina atminas laiku pirms sešiem gadiem:
"Ja ar 21% PVN mums ēnu ekonomika bija vienkārši milzīga, tad tagad tas viss ir iznācis gaišajā pusē. Tagad pateikt, ka imports ir pieaudzis un mēs kaut kādā veidā esam pabalstījuši importa produkciju, – tās visas ir muļķības. Vienkārši imports ir legalizējies. Tas ir iznācis gaismā ar tiem 5%, jo tur vairs nav jēgas krāpties. Ir arī pierādīts, ka
jēga krāpties ir tad, ja PVN ir virs 7%. Tas nozīmē, ka ar 12% atkal būs kaut kāda interese, lai veidotu ēnu ekonomiku."
Sauškina stāsta, kā pēc likmes celšanas atkal izpaudīsies ēnu ekonomika un ko tas nozīmēs pašmāju augļu un dārzeņu audzētājiem:
"Tad visi būs vietējie. Tad jūs redzēsiet. Viss tirgus būs pilns ar vietējiem. Atkal jau tas pats, kas bija. Tagad beidzot bija tā, ka aizej un redzi, ka ir uzrakstīts, ka tā ir poļu oga. Man pašai bija tāds gadījums, kad bija vēl 21% PVN, ka es aizeju uz nakts tirgu un tur tirgo "Very Berry" mellenes. Tirgo tās jūlija sākumā. Man nav ogu vēl. Kā es tās varu tirgot? Un, kad es to paprasu pārdevējam, tad viņš ātri ņem un to kārbiņu noslēpj.
Jā, mēs atkal ēdīsim visus augļus un dārzeņus, kuri nebūs Latvijas augļi un dārzeņi. Un atkal viss būs ēnā."
Līdzīgus stāstus par importa dārzeņiem un augļiem, kurus pirms samazinātās PVN likmes piemērošanas pārdeva kā vietējos, zināja arī dārzeņu audzētājas SIA "Rītausma" valdes priekšsēdētāja Lāsma Bekina.
"Ļoti bieži bija tā, ka mūsu kastes no iepriekšējās sezonas tika izmantotas ievestajiem dārzeņiem. Importa produkcija tika uzdota par mūsu produkciju. Tas manāmi samazinājās attiecībā uz pelēko tirgu," viņa norādīja.
Kā vēl vienu pozitīvo efektu samazinātai PVN likmei Bekina minēja raitāku naudas apriti un stabilitāti.
"Ja cels likmi par 7 procentpunktiem, mūsu produkcija, es šobrīd runāju par nozari, kļūs veikalā pircējam nepievilcīga. Tieši cenas dēļ. Jau šobrīd var novērot to, ka ievestā produkcija ir manāmi lētāka nekā Latvijā ražotā," skaidroja Bekina, piebilstot, ka ražotājs nenosaka gala cenu.
Aicina ņemt vērā globālās ekonomikas tendences
Vērtējot samazinātās PVN likmes ietekmi uz nozari, uzņēmēja mudināja ņemt vērā pēdējo četru gadu norises globālajā un arī lokālajā ekonomikā, kas tiešā veidā ietekmē ražotājus.
"Nākamais ir tas, ka ir pieaugušas gan ražošanas izmaksas, gan energoresursu cenas, arī pārvadājumu pakalpojumu izmaksas ir pieaugušas. Arī algu jautājums nepaliek aizmugurē. Un uz visa šī fona tiek sagaidīts, ka samazināsies cenas. Ražotājiem izdevumi pieaug. Arī veikalu uzturēšana šobrīd nav lēts pasākums. Tur ļoti skaisti nauda elektrībā aiziet. Arī lielveikalus var saprast. Tikai dzirdēt to, ka ražotājs ir tas, kas nosaka cenu, ir aplami," uzsvēra Bekina.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzina, ka diskusijas par PVN likmes celšanu augļiem un dārzeņiem nebija pārsteigums, jo šo jautājumu aktualizē ik gadu budžeta veidošanas laikā.
"Ikviens nodokļa samazinājums ekseļa tabulā parādās kā negūtie ieņēmumi budžetā. Ņemot vērā to, ka jau ilgu laiku "Vienotībai" ir premjera un finanšu ministra postenis, tad, protams, ka budžeta pasargāšana no dažāda veida atvieglojumiem vai neizpildīšana ir viņu tiešais uzdevums.
Diemžēl šis jautājums netiek skatīts kontekstā ar tautsaimniecību vai konkrētu nozari. Ja mēs strādājam tikai ekseļu tabulās, tad tāds rezultāts arī ir," pauda Lazdiņš.
Viņš uzsvēra – pēdējos piecos gados lauksaimniecības nozarē stratēģiskais plāns un politika ir balstīta uz kompromisiem.
"Tas ir pilnīgi degradējošs pasākums. Arī šajā gadījumā, ja nozare skaidri pasaka, ka samazinātā procentu likme, pie kuras ēnu ekonomikai nav izdevīgi strādāt, ir 7%, tad tie ir 7%, nevis 12%. Noliekot pa vidu, ieguvējs nav ne valsts budžets, ne arī šī nozare. Kā tas beigsies, ja šāda vienošanās paliks, to mēs redzēsim," turpināja Lazdiņš.
Finanšu ministrija: Tas nav esošās valdības lēmums
Strikts nostājā ir Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Ilmārs Šņucins, sakot, ka pirmo reizi PVN likmi uz laiku pazemināja no 2018. gada. Tad 2020. gadā tika nolemts samazināto likmi pagarināt vēl par trim gadiem – līdz šā gada beigām.
"Tas nav esošās valdības vai esošā parlamenta lēmums," viņš piebilda.
Šņucins uzsvēra, ka samazinātajai PVN likmei ir jāsasniedz noteikti mērķi, bet Finanšu ministrijas ieskatā, pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, pēdējos gados augļkopības un dārzeņkopības attīstības tempi bijuši lēnāki nekā lauksaimniecībai kopumā. Šņucins skaidroja, ka pagājušā gadā samazinātā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem valsts makam deva 34 miljonus eiro.
"Ja ir 21% no 1. janvāra, kas arī tagad budžeta projektā ir iekļauts, jo tāds likums ir un tas nav grozīts, tad no šim izmaiņām PVN pusē ir ietverti plus 36 miljoni eiro. Ja ir alternatīva – šie 12%, tad šis budžetā paredzētais būtu jāsamazina par 16 miljoniem eiro," skaidroja FM pārstāvis.
Šņucins neprognozēja, vai nozarei izdosies pārliecināt parlamentu un samazināto likmi 5% apmērā varētu augļiem un dārzeņiem piemērot arī turpmāk.
"Parlaments tagad skatīs pirmā lasījumā. Būs iespēja iesniegt priekšlikumus, un attiecīgi diskusija būs uz 2. lasījumu jau par gala formulējumiem, kas ir novembra otrā puse, un decembrī plānoti lēmumi," budžeta pieņemšanas grafiku skaidroja Šņucins.
PVN likmes celšana ietekmēs cenu
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vērtējot valdības lēmumu, teica, ka PVN likmes celšana nebūt nenozīmē, ka nozarē iestāsies krīze, tomēr šis valdības lēmums ir negatīvs signāls.
"Protams, ka tas ir ļoti slikti. Cenu tas ietekmēs. Tas nevar neietekmēt. Tā jau nozarei ir grūti, un tas bija tāds kā bonuss un cerības stariņš, ka kāds viņus saprot un kāds ar viņiem rēķinās," pauda Gulbe.
Viņa uzskata – samazinātam PVN jābūt visai pārtikai: "Tāpat kā tas ir visā Eiropā. Tad mēs drīkstam salīdzināt cenas. Tas ir ļoti nesmuks signāls nozarei, ka visiem tiem, kuri ir tur augšā, ir pilnīgi vienalga, kas ar viņiem notiek: maksājiet nodokļus, un pārējais mūs neinteresē."
Savukārt uzņēmēja Bekina ar nožēlu pauda, ka ražotāji cenšas pārliecināt politikas veidotājus, ka samazinātajai PVN likmei ir daudzi ieguvumi, bet dzirdīgas ausis sameklēt ir grūti:
"Sanāk tā, ka realitāte cīnās ar ekseļa tabulām. Ja ir jālīmē šis lielais robs budžetā, tad tiek izmantoti visi iespējamie varianti, lai to izdarītu. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām."
Tomēr augļu un dārzeņu ražotāji nav pesimistiski un teic – cīņa vēl nav galā.
KONTEKSTS:
Aptuveni pirms mēneša zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) paziņoja, ka sarunās par nākamā gada budžetu samazinātā PVN likme vairs nav plānota. Vienlaikus sarunās par nākamā gada budžetu ir panākta vienošanās atvēlēt papildu 3 miljonus eiro, lai palīdzētu vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem.
Tikmēr Saeimas opozīcijas partijas, piedāvājot zemāku PVN likmi pārtikai, pārmeta nu valdībā nonākušajai ZZS atkāpšanos no pašas paustajām iecerēm laikā, kad tā strādāja opozīcijā. Taču ZZS ir apņēmīga turpināt uzstāt uz samazinātu likmi.
