Pirms aptuveni četriem gadiem pasludinātajam Satversmes tiesas spriedumam bija jāaptur pretrunīgi vērtētie pašvaldību daudzgadu līgumi ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām. Vecie līgumi bija jāpārtrauc un jaunie atkritumu apsaimniekotāji jāatrod iepirkumā. Virkne to izdarīja. Taču apmēram desmitā daļa pašvaldību joprojām nespēj tikt pie jauna pakalpojumu sniedzēja.
Brocēnos un Saldū jau ilgstoši neizdodas atrast jauno atkritumu apsaimniekotāju. Potenciālie pretendenti nolikumos nemitīgi atrodot nepilnības. Lai arī līgums abos novados jau beidzies, darbu šeit turpina “Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. Abiem novadiem privātajā uzņēmumā saglabājusies procentuāli maznozīmīga daļa. Lēmumus ietekmēt nevarot. Tajā pašā laikā vēlētos, lai atkritumu šķirošana arī turpmāk notiktu “Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas” izveidotajā laukumā.
Pret to iebildumi varētu būt citiem potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem.
"Mums ir jātransportē. Tāpēc mums ir svarīgi, lai šeit ir tā pārstrāde. Mazāk jātransportē,” iemeslu atklāj Brocēnu novada domes izpilddirektors Ainis Bruzinskis (“Vienotība”).
Saldū un Brocēnos iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu šobrīd jāmaksā 11,33 eiro par kubikmetru (EUR/m3) bez pievienotās vērtības nodokļa. Taču šie nosacījumi būs spēkā tikai līdz brīdim, kad kļūs zināms jaunais pakalpojuma sniedzējs.
“De facto” apzināja apkārtnes novadus. Vidējā maksa ir nedaudz augstāka nekā Saldū un Brocēnos - 11,55 EUR/m3. Vislētāk ir Skrundas novadā - 8,88 EUR/m3, kur atkritumu apsaimniekošanu veic apvienība “Eko Kurzeme” un “Eco Baltia vide”, bet visdārgāk – Dobelē. Tur darbus veic pašvaldības uzņēmums un jāmaksā 15,68 EUR/m3.
Tieši vietās, kur pakalpojumu sniedz pašvaldību uzņēmumi, par atkritumu savākšanu un izvešanu jāmaksā visdārgāk. Taču, ja iepirkumu procedūra buksēs arī turpmāk, Saldū neizslēdz iespēju šo pakalpojumu nodrošināt pašiem.
“Ļoti, ļoti bail, vai mēs neatgriezīsimies vēl kādā brīdī, nezinu gan, kā tas notiks, bet nāks jaunais deputātu korpuss, ka neatgriežas pie tā, ka veidosim atpakaļ savu atkritumu savācēju, mums neviens to nav aizliedzis. Tas ir ļoti liels solis atpakaļ. Vai to vajag, galīgi neesmu pārliecināts. Vai tas būs lētāk? Nebūt neesmu pārliecināts,” norāda Saldus novada domes izpilddirektors Pēteris Dubra (“Reģionu alianse”).
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka “sākotnēji pašvaldības kūtrāk pievērsās šim jautājumam”.
“No otras puses, varbūt dažkārt pietrūkst zināšanu un izpratnes, kā vislabāk un pareizāk to darīt, lai šī izvēle būtu adekvāta - ar atbilstošu cenu, ar atbilstošu pakalpojumu klāstu,” saka Vesere.
Saldus un Brocēnu pašvaldības vismaz pūlas būt likuma paklausīgas. Tajā pašā laikā Jelgava pat necenšas meklēt citu pakalpojuma sniedzēju. Tā pirms nepilniem 13 gadiem noslēdza līgumu ar “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Tas būs spēkā vēl tikpat ilgi – līdz 2029. gada 31. decembrim.
Jāuzsver, ka tas ir daļēji privāts uzņēmums, kurā teju puse pastarpināti pieder uzņēmējam Gunāram Bubulim. Turklāt, ja pašvaldībās ap Saldu un Brocēniem dzīvojošie par atkritumu apsaimniekošanu maksā 11,55 EUR/m3, jelgavniekiem jāmaksā krietni vairāk – 14,74 EUR/m3. Acīmredzot, arī tas nav iemesls, lai pakalpojuma sniedzēju izvēlētos iepirkumā.
"Satversmes tiesas lēmums ir paredzēts un domāts tajā brīdī, kad viņš ir. Mēs līgumu noslēdzām jau iepriekš un šobrīd darbojamies šā līguma ietvaros. Šobrīd uzņēmējs ir ieguldījis savus līdzekļus, ieguldījis nozares attīstībā. Nozare attīstās, pilsēta ir tīra, iedzīvotāji ir apmierināti. Līdz ar to mums nav iemesla darīt citādāk,” uzskata Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo u Zemnieku savienība).
