ĪSUMĀ:
- Krāpnieki sūta īsziņas, it kā no VID, par nodokļu atmaksu.
- Īsziņā ir saite uz viltus internetbanku, kur lietotājam lūdz ievadīt savus datus.
- "Cert.lv": Krāpnieki seko līdzi aktualitātēm, zina – ir nodokļu deklarāciju iesniegšanas laiks.
- VID norāda, ka īsziņas nesūta nekad.
- Eksperti: Krāpšanas shēmas attīstās, kļūst sarežģītākas.
Ziņa no it kā Valsts ieņēmumu dienesta vēsta: "Jūs gaida ziņa par nodokļu atmaksu". Tā ir kārtējā krāpniecības shēma, brīdina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Pievienotā saite cilvēku aizved uz viltus internetbankas autorizēšanās lapu, kurā jāievada bankas dati. Tā krāpnieki iegūst piekļuvi bankas kontiem. Tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā norāda, ka krāpnieki seko līdzi aktualitātēm Latvijā un zina, ka tieši tagad nodokļu deklarēšana ir aktuāla.
"Nav jau pirmā reize, kad viņi reaģē uz lietām, kas ir aktuālas Latvijā, un seko tām līdzi. Katru gadu ap Ziemassvētkiem un marta sākumu redzam krāpniecības dažādu grāmatvedības uzņēmumu vārdā," atgādināja "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
"Bija gadījumi ar to pašu kovida vakcīnu un tamlīdzīgi.
Principā jebkādi aktuāli notikumi, kas varētu uzrunāt saņēmēju un likt uzspiest uz šīs saites un atvērt," skaidroja Mālkalnietis.
Šiem noziedzniekiem izdodas izkrāpt pat visus dzīves iekrājumus. Ar visdažādākajām shēmām šā gada pirmajos mēnešos izkrāpti desmitiem tūkstoši eiro.
No konkrētās krāpniecības gan ir viegli izvairīties.
Valsts ieņēmumu dienestā norāda, ka īsziņas nekad nesūta. Dienests primāri sūta ziņas Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.
"Ja persona nav sistēmas lietotājs, tad lēmums tiek nosūtīts uz deklarēto dzīves vietas adresi," atgādināja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.
"Mēs zvanām jautājumu noskaidrošanai, ja ir norādīts telefona numurs. Bet īsziņas uz telefonu mēs nesūtam nevienā gadījumā," uzsvēra Jankova.
Uz saņemtām saitēm no nezināmiem adresātiem, lai par ko viņi uzdotos, nedrīkst spiest, atgādina "Cert.lv".
Eksperti arī norāda, ka krāpšanas shēmas attīstās un vairs nav tā, kā kādreiz, kad krāpnieki uzdevās par Āfrikas prinčiem, piesolot miljonus. Tagad shēmas ir sarežģītākas. Upuru dati tiek ievākti ilgstoši, meklējot arī personīgo informāciju sociālajos tīklos. Tāpat arī krāpnieki zvana, piemēram, uzdodoties par ceļojumu aģentūru, piedāvā piedalīties konkursā, lai laimētu ceļojumu. Jāpasaka tikai vārds, uzvārds un nodarbošanās. Tad, pāris mēnešus vēlāk, cilvēks saņem zvanu no kāda, kurš uzdodas par, piemēram, tiesībsargājošu iestādi vai banku un zina gan viņa vārdu, gan profesiju. Tas cilvēkus pārliecina uzticēties krāpniekam.
"Viņi vāc arī profilu par tiem cilvēkiem, kurus dabū uz sarunu, kuri ir gatavi atbildēt. Viņi veido savus sarakstus ar cilvēkiem. Tāpēc var gadīties, ka dažiem zvana vairāk, dažiem mazāk, dažiem nemaz," skaidroja Mālkalnietis.
Bet, kā izvairīties, – vienkāršas atbildes nav. Bet, piemēram, ja cilvēks uzdodas par banku vai ieņēmumu dienestu, nekad nedrīkst spiest uz viņu sūtītām saitēm un paust savus datus telefonsarunā. Vienmēr pareizāk būs sarunu pārtraukt un sazināties ar iestādi, zvanot uz viņu oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru. Nevis spiest uz saņemtu saiti, bet atrast nepieciešamo oficiālajā vietnē pašam.
