Zemnieku saimniecība "Lejas-Kaivēni" piena nozarē darbojās 30 gadus, bet pērn tika pieņemts smags lēmums – atteikties no piena lopkopības.
"Te bija teļu būri, kad dzima teļi mazie. Un te, kur tā sile beigās, tur viena vai divas govis bija, un šīs trīs govis nebija, bet tad paplašinājāmies un uztaisījām vēl, un tā beigās bija 21 govs. Un šis piena vads arī nevienam nav vajadzīgs," par bijušo darbošanos stāsta ZS "Lejas-Kaivēni" saimnieks Paulis Jaseris.
Kūtiņa šobrīd tiek pielāgota gaļas lopiem, jo jāmeklē jauna joma, kas nodrošinās izdzīvošanu laukos.
"Tad, kad bija piena lopkopība, man līdz Ziemassvētkiem pavadzīmju čupiņa stāvēja un naudas nebija, bet tagad man ir nauda kontā un makā," atzina saimnieks.
Pērn likvidējās 1050 piena saimniecības. Arī slaucamo govju skaits samazinājies par gandrīz 9000. Tā, piemēram, piensaimnieku kooperatīvā "Bites" ir 24 mazās saimniecības. Aizvadītajā gadā savu darbību piena nozarē pārtrauca 10. Kooperatīva vadītāja norādīja, ka visgrūtāk klājas tieši mazajām ģimeņu saimniecībām, jo piena iepirkuma cena būtiski atšķiras.
"Atšķirība ir liela, piemēram, iznāk 7 centi un tas ir daudz. Piena iepircēji uzsvaru liek uz lielajām ģimeņu saimniecībām, kaut gan mēs izdarām smago darbu – kooperatīvs, jo braucam 200 kilometrus, lai mēs savāktu no lauku cilvēkiem, ģimeņu saimniecībām pienu un aizvedam līdz gala punktam, bet mums samaksā mazāk nekā lielajām saimniecībām, kur piebrauc viņi pakaļ pie fermām," stāstīja piensaimnieku kooperatīva "Bites" valdes priekšsēdētaja Biruta Pudniece.
Kooperatīvā mazo saimniecību vidējais govju skaits ir 14. Šobrīd piena iepirkuma cena tām ir 40 centi par kilogramu piena. Tas ļauj vien izdzīvot, nevis attīstīties.
"Sāka mūs tiranizēt ar kūts mēslu krātuvēm, ka vajag mēslu krātuves taisīt, bet tas maksā tik, cik mēs pat nevaram atļauties pie šodienas piena cenām. Un tad nācās likvidēt," atzina ģimeņu saimniecības "Randēni" saimniece Ilona Skābarniece.
Tikmēr Zemkopības ministrijā norādīja, ka piena iepirkuma tirgus cenu valsts ietekmēt vai kompensēt nevar.
"Atbalsts ir diezgan ievērojams, bet cenas starpību, ko var ieņemt no tirgus, mēs kompensēt nevaram. Un Latvijā mums svarīgākais, skatoties nākotnē, lai būtu pašiem jaudīga, moderna pārstrāde, kura spēj arī nodrošināt zemniekiem lielāku cenu," atzīmēja zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
No valsts budžeta 2024. gadā piena nozarei kā ciltsdarba maksājumi plānoti gandrīz 10 miljoni eiro. Apdrošināšanai šogad paredzēts kopējais finansējums 15,7 miljoni eiro, bet kredītprocentu daļējai dzēšanai kopējais finansējums lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem ir 21,6 miljoni eiro.
