Lai gan "zelta vīzas" sistēma pēc eirozonas krīzes 2013. gadā, kas īpaši smagi skāra Spānijas nekustamā īpašuma nozari, ļāva šai valstij piesaistīt tik ļoti nepieciešamās ārvalstu investīcijas, Spānijas valdība vienojusies, ka tagad sistēma ir jāizbeidz.
Secināts, ka ārvalstu investīciju ieplūšana nekustamā īpašuma tirgū nelabvēlīgi ietekmē vietējos, kuri vairs nespēj iegādāties mājokli, jo cenas gadu no gada pieaug.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņojis, ka viņa valdības nodoms ir atteikties no šīs shēmas, lai garantētu, ka mājoklis ir tiesības, nevis tikai biznesa spekulāciju objekts. Ne velti, jo lielākā daļa piešķirto vīzu ir saistītas ar nekustamo īpašumu iegādi tādās vietās kā Madride, Barselona, Valensija, Malaga, Alikante un Baleāru salas. Tās ir vietas, kur mājokļu tirgus ir pakļauts milzīgam spiedienam, un cilvēkiem, kuri tur dzīvo, strādā un maksā nodokļus, ir gandrīz neiespējami atrast mājokli par pieņemamu cenu.
Britu raidsabiedrība BBC vēsta, ka kopumā pēdējos desmit gados šādā veidā Spānijā izsniegtas vairāk nekā seši tūkstoši vīzu par investīcijām nekustamajā īpašumā.
Gandrīz puse no Spānijas "zelta vīzu" saņēmējiem bijuši ķīnieši. Nākamie pēc skaita – krievi, kam sekoja Irānas, ASV un Apvienotās Karalistes pilsoņi.
Eiropas Komisija jau pirms diviem gadiem aicināja bloka dalībvalstis ierobežot šādas shēmas, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Līdz šim rekordistes "zelta vīzu" izsniegšanā bija Bulgārija, Kipra un Malta, kurām tas bija nozīmīgs papildu līdzekļu avots.
Latvija "zelta vīzu" piešķiršanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izbeidza pirms diviem gadiem. Šādu soli ir spērusi arī Apvienotā Karaliste, Īrija un šī gada sākumā arī Austrālija.
