Rīta Panorāma

Krūts vēža profilakses kampaņa aicinās "noņemt rozā brilles"

Rīta Panorāma

Eiropas Centrālā banka paaugstinājusi procenta likmes aizdevumiem

Kāda ir sabiedrības finanšu pratība un labklājība?

Latvijas Banka: Iedzīvotāju finanšu pratība septiņu gadu laikā nav mainījusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība septiņu gadu laikā nav mainījusies. Šajā laika posmā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret finanšu pratību, bet pasliktinājušās zināšanas par to, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.

Viņa norādīja, ka Latvijas Bankas veidotais finanšu pratības indekss veido 12 punktus, kas nozīmē, ka sasniegti vidēji 60% no maksimāli iespējamā rezultāta. Šis rezultāts ir ir ļoti atšķirīgs dažādās iedzīvotāju grupās. Indeksa veidošanā ņem vērā iedzīvotāju zināšanas, attieksmi un rīcību naudas jautājumos.

"'Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, teiksim, septiņu gadu periodā šis indekss faktiski nav mainījies. (..) Mums kopumā ir uzlabojusies attieksme pret ilgtermiņa plānošanu dzīvē kopumā, bet pasliktinājušās zināšanas par ļoti vienkāršiem finanšu konceptiem un nedaudz arī matemātikas zināšanas," teica Brikše.

Viņa norādīja, ka, piemēram, iedzīvotājiem ir mazāka izpratne par inflāciju un tās ietekmi.

Tas šķiet pārsteidzoši, ņemot vērā pašreizējo salīdzinoši augsto inflāciju valstī. Tāpat iedzīvotāji mazāk izprot procentus – kā veidojas saliktie un vienkāršie procenti, kā aprēķina kredītu un depozītu procentus.

Salīdzinot ar laika posmu pirms septiņiem gadiem, Latvijā "daudz mazāk domājam, ka dzīvojam tikai šodienai un ka nauda ir tikai tādēļ, lai to tērētu". Mazāk iedzīvotāju piekrīt tam, ka daudz labāk naudu tērēt, nekā veidot uzkrājumus.

"To mēs arī praktiski redzam – uzkrājumi ir palielinājušies, iedzīvotāji ir daudz finansiāli stabilāki nekā iepriekš, un viņi ir arī finansiāli noturīgāki. Daudz retāk nonāk situācijās, kurās nevar apmaksāt savus ikdienas izdevumus. Un tās noteikti ir labas ziņas," teica Brikše.

Viņa atzina, ka rezultāti jauniešu grupā būtiski atšķiras no pārējiem.

18–19 gadus veci jaunieši atzinuši, ka viņi dzīvo šodienai un daudz par nākotni neuztraucas.

Iepriekš finanšu pratības indekss noteikts pirms septiņiem gadiem – 2015. gadā, taču finanšu pratība sabiedrībā tiek pētīta ik pēc trim gadiem. "Starp šiem pētījumiem ir nelielas atšķirības, tāpēc mēs šobrīd salīdzināmies ar 2015. gadu, bet, protams, mēs pētījumus veicam reizi trijos gados," piebilda Brikše.   

Latvijas Banka trešdien, 10. maijā, rīkos ekspertu sarunu "Finanšu pratība un labklājība. Kā panākt izrāvienu?", kur diskutēs arī par vispārējās izglītības lomu finanšu pratības veicināšanā un iespējām sagatavot jauniešus gudrai finanšu pakalpojumu lietošanai.

Diskusijas tiešraidi no plkst. 14 līdz 16 varēs skatīties arī portālā LSM.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti