No 2030. gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035. gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.
Vienkārši sakot, tiks iekasēta nauda par katra lauksaimnieku īpašumā esošā mājlopa izdalītajām gāzēm.
Bažīgs par topošā likuma sekām ir arī lauksaimnieks Jespers Jensens.
"Sliktākajā gadījumā man būs jāpārdod savas govis, jo tās izdala visvairāk, un tad man būs jāizdomā, kā izmantot kūtis. Cerams, ka pēc 2030. gada es nebeigšu strādāt par zemnieku. Es gribētu, lai man ir nākotne visas manas karjeras laikā."
Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās gan vēl ir jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī, taču domājams, ka šķēršļi neradīsies.
Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".
"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".
Dānijas Ilgtspējīgas lauksaimniecības asociācija savukārt uzskata šo plānu par bezjēdzīgu. Šī ir "skumja diena lauksaimniecībai", paziņoja asociācija.
"Kā lauksaimnieks es jūtos neērti, jo mēs piedalāmies neskaidrā eksperimentā", kas var apdraudēt "pārtikas apgādes drošību", norādīja asociācijas prezidents Pēters Kērs, atgādinot par Jaunzēlandes atteikšanos no līdzīga priekšlikuma.
Jaunzēlandes konservatīvā valdība jūnijā atteicās no idejas noteikt cenu par lopu radītajiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem.
Lai samazinātu izmaksas dāņu lauksaimniekiem, valdības plāns paredz nodokļu atlaides. Tādēļ paredzams, ka no 2030. gada lauksaimnieku patiesās izmaksas būs 120 kronas par tonnu, bet pēc pieciem gadiem tās pieaugs līdz 300 kronām par tonnu.
Tomēr Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz 2035. gadam "pirdienu nodokļa" dēļ nozarē varētu zaudēt līdz 2000 darbavietu.
Ministrija arī lēš, ka šāds nodoklis 2030. gadā varētu sadārdzināt vienu kilogramu maltās liellopu gaļas par 2 kronām (aptuveni 0,27 eiro). Pašlaik Dānijas mazumtirdzniecībā maltās liellopu gaļas kilograms zemo cenu veikalos maksā sākot no 70 kronām jeb aptuveni 9 eiro par kilogramu.
No nodokļa gūtos ieņēmumus paredzēts investēt lauksaimniecības nozares pārejā uz ekoloģisku saimniekošanu. Dānijā vairāk nekā 60% no valsts platības tiek izmantota lauksaimniecībā.
Tiek prognozēts, ka lauksaimniecība līdz 2030. gadam radīs jau 46 procentus no visām emisijām.
"Mums Dānijā valda liels mīts par to, ka esam zaļie līderi," norādīja Frombergs. "Ir ļoti grūti pierādīt, ka šī vienošanās ir vēsturiska," viņš piebilda, uzsverot, ka tā palīdzēs Dānijai saglabāt savas pozīcijas kā intensīvai gaļas ražotājai.
Saskaņā ar Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes datiem Dānija ir viena no vadošajām cūkgaļas eksportētājām pasaulē un cūkgaļa veido gandrīz pusi no valsts lauksaimniecības eksporta.
