Salīdzinājumā ar 2023. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42,9% līdz 46,3%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu, atzīmēja CSP.
Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,47 miljardus eiro – par 1,63 miljardiem eiro jeb 9% mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 7,74 miljardus eiro (samazinājums par 479,5 miljoniem eiro jeb 5,8%), bet importa – 8,73 miljardus eiro (samazinājums par 1,149 miljardiem eiro jeb 11,6%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada maijā salīdzinājumā ar 2023. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,4% mazāka, bet importa – par 15,7%.
Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 4,8%, bet importa vērtība samazinājās par 3%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju:
- minerālproduktu eksports lielāks par 19,8 miljoniem eiro jeb 21,3%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 17,7 miljoniem eiro jeb 7,1%;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 31,3 miljoniem eiro jeb 31,2%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 17,5 miljoniem eiro jeb 16,8%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 8,7 miljoniem eiro jeb 3,4%.
CSP skaidroja, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta pieaugumu 2024. gada maijā salīdzinājumā ar 2023. gada maiju visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 7,4 miljoniem eiro jeb 51%. Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu eksporta samazinājums par 16,9 miljoniem eiro jeb 43,2%.
2024. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams importa samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 142 miljoniem eiro jeb 44,4%;
- minerālproduktu imports mazāks par 61,7 miljoniem eiro jeb 23,4%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 40,9 miljoniem eiro jeb 11%;
- augu valsts produktu imports mazāks par 20,1 miljonu eiro jeb 20,6%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 18,9 miljoniem eiro jeb 9,3%.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa samazinājumu 2024. gada maijā salīdzinājumā ar 2023. gada maiju visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa samazinājums par 47 miljoniem eiro jeb 41,8%, savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu – dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa samazinājums par 64,4 miljoniem eiro jeb 63,1%.
Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (6,7%) un Zviedrija (5,9%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,8% no importa kopapjoma), Vācija (10,9%), Polija (10,7%) un Igaunija (8,6%).
2024. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 112 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.
2024. gada maijā salīdzinājumā ar 2023. gada maiju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet importā – par 0,4 procentpunktiem.
2024. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada maiju, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 5% un veidoja 84,7 miljonus eiro.
Samazinājumu visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču eksporta kritums par 5,5 miljoniem eiro jeb 64,6%. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 33,4% un veidoja 31,6 miljonus eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 13,5 miljoniem eiro jeb 97,6%.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 35% un bija 17,9 miljoni eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 2,5 miljoniem eiro jeb 61,8%. Imports no Ukrainas pieauga par 13,6 % un bija 26,3 miljoni eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kāpums par 2,7 miljoniem eiro jeb 65,6%.
Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 7,8% un bija 13,6 miljoni eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kritums par 2,3 miljoniem eiro jeb 70,4%. Imports no Baltkrievijas palielinājās par 8,1% un bija 16,4 miljoni eiro. Importa pieaugumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu importa pieaugums par 1 miljonu eiro jeb 59,1%.
