Aptaujas dati liecina, ka 30% iedzīvotāju šogad atvaļinājumu nolēmuši pavadīt tikai Latvijā, kamēr 16% aptaujāto norādījuši, ka atvaļinājuma dienas pavadīs tikai ārzemēs. Tikmēr 40% norādījuši, ka atpūtīsies vai jau paguvuši atvaļinājumu pavadīt gan Latvijā, gan ārzemēs. 14% aptaujāto šogad atvaļinājums izpaliek.
Atvaļinājumus biežāk nepalaiž garām vecumā no 40 līdz 59 gadiem
Starp sieviešu un vīriešu atvaļinājumu plāniem lielu atšķirību nav. 30% aptaujāto vīriešu un 30% sieviešu atvaļinājumu šogad baudīs tikai Latvijā, bet 19% vīriešu un 13% sieviešu – tikai ārzemēs. 38% vīriešu un 43% sieviešu no darba brīvās dienas pavadīs gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Atvaļinājumā šogad nedosies 13% vīriešu un 14% sieviešu.
UZZIŅA
Aptauja notika jūnija beigās, izvaicājot 1002 respondentus. Dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Nedaudz lielākas atšķirības vērojamas vecumu grupās.
Tikai Latvijā atvaļinājumu pavadīt biežāk izvēlas cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem (38%), bet retāk – iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (25%) un no 18 līdz 29 gadiem (26%).
Savukārt tikai uz ārzemēm atvaļinājuma laikā doties visbiežāk izvēlējušies respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem (22%).
Visās vecuma grupās ir līdzīgs respondentu skaits, kuri norādījuši, ka šogad atvaļinājumu baudīs vai baudījuši gan Latvijā, gan ārzemēs – grupā no 18 līdz 29 gadiem tādu ir 44%, no 30 līdz 39 gadiem – 45%, no 40 līdz 49 gadiem – 44%. Tikmēr retāk šo atvaļinājuma pavadīšanas veidu izvēlējušies respondenti vecumā no 50 līdz 59 gadiem (36%), biežāk izvēloties tikai vienu iespēju – pavadīt atvaļinājumu vai nu Latvijā, vai nu ārzemēs.
Biežāk atvaļinājums šogad izpaliks jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (12%).
Aptauja liecina, ka atvaļinājumā šogad nedosies katrs desmitais iedzīvotājs vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Tikmēr retāk iespēju izmantot ikgadējo atvaļinājumu palaiž garām iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem (7%) un no 40 līdz 49 gadiem (9%).
Aplūkojot datus par respondentu tautību, secināms, ka biežāk tikai uz ārzemēm atvaļinājumā doties izvēlas krievi (23%), kamēr starp latviešiem tikai uz ārzemēm atvaļinājumā dodas 12%. Trešdaļa jeb 33% latviešu izvēlas atvaļinājumu pavadīt tikai Latvijā, bet starp krievu tautības cilvēkiem tādu ir par 10% mazāk – 23%.
Vidzemnieki biežāk izvēlas atpūsties tikai Latvijā
Iedzīvotāju atvaļinājuma pavadīšanas paradumus aplūkojot pa reģioniem, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie ir atbildējuši līdzīgi, bet pārējos Latvijas novados vērojamas lielākas atšķirības. Iedzīvotāji Kurzemē biežāk atbildējuši, ka atvaļinājumu pavadīs gan Latvijā, gan ārzemēs (40%), kamēr Latgalē un Vidzemē šādu atbildi snieguši 28% iedzīvotāju. Zemgalē atvaļinājumu pavadīt gan Latvijā, gan ārzemēs lēmuši 38% respondentu.
Teju puse (46%) vidzemnieku norādījuši, ka šogad atvaļinājumu pavadīs tikai Latvijā.
Latgalē tā atbildējuši 40%, bet Zemgalē un Kurzemē attiecīgi 38% un 32%.
Gandrīz katrs piektais (19%) Latgales iedzīvotājs atvaļinājumā šogad nedosies vispār.
Ekonomists: Skaidrs, ka ceļošana ir starp prioritātēm
Aptaujas dati uzrāda iepriecinošu ainu – cilvēku vairākums var tērēt vairāk nekā tikai pamata vajadzībām, komentēja bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, vēršot uzmanību uz to, ka 86% Latvijas iedzīvotāju šogad dodas ceļojumos, turklāt vairāk nekā puse (56%) – vismaz reizi uz ārzemēm.
"Ceļošana uz ārzemēm mēdz būt dārgāka, un ārzemēs cilvēki arī atļaujas tērēt vairāk, nekā esot savā zemē. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka lielākais citu zemju apceļotāju īpatsvars (66%) ir vecuma grupā starp 40 un 50 gadiem, kad cilvēkiem caurmērā ir augstākie ienākumi dzīves laikā," sprieda Strautiņš.
Lai gan vecumā starp 60 un 74 gadiem uz ārzemēm ceļojošo ir mazāk (46%), ekonomists pieļāva, ka
šajā vecuma grupā iepriekšējo gadu gaitā varētu būt vērojams progress, atgādinot, ka agrīnajā pēcpadomju ērā ienākumi šajā vecuma grupā bija nelieli.
Tāpat ekonomists norādīja, ka likumsakarīgi ir tas, ka visvairāk tālākos ceļojumos dodas iedzīvotāji no tām Latvijas daļām, kur algu līmenis ir visaugstākais – Rīgas un Pierīgas.
"Respondentu dzimtajai valodai nav nozīmīgas ietekmes uz ceļošanas biežumu kopumā, bet latviski runājošie vairāk ir ceļojuši tieši pa Latvijas teritoriju, salīdzinot ar cilvēkiem ar citu dzimto valodu (33% pret 23%), acīmredzot tāpēc, ka viņiem šeit ir vairāk īpašumu laukos, kā arī radinieku, kurus apciemot," vērtēja ekonomists.
Tikmēr "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis komentēja, ka pasaulē un arī Latvijā vēlme ceļot strauji atgriezusies pēc kovida pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem un inflācijas iedragātās pirktspējas.
"Jau 2023. gadā tika novērota strauja tūrisma nozares atdzīvošanās, un šogad, visticamāk, tiks pārspēti arī pērnā gada līmeņi, daudzos aspektos arī 2019. gada līmeņi. Ir segmenti un valstis, kur tie vēl 2019. gada līmeņus nav pārsnieguši. Tomēr, lai arī daudzās valstīs iedzīvotāji sūkstās par dārdzību, ceļošana sit augstu vilni," norādīja Gašpuitis.
"Ja finansiālās iespējas neļauj izvēlēties vēlamo, mērķi tiek piekoriģēti, bet ir skaidrs, ka ceļošana ir starp šā brīža prioritātēm."
Komentējot iedzīvotāju izvēli atvaļinājumā apceļot tikai Latviju, Gašpuitis norādīja, ka iekšzemes tūrisms uzplauka tieši kovida gados: "Atveroties pasaulei, pieaug iespējas un interese doties uz tālākām zemēm. Tomēr, ņemot vērā iespējas un labvēlīgos laikapstākļus, brīvās dienas var arī izbaudīt, apceļojot Latviju. Prioritātes nosaka gan iespējas, gan paradumi."
Vienlaikus viņš prognozēja, ka ārzemes apceļojošo cilvēku īpatsvars, uzlabojoties finansiālajām iespējām, augs, jo ceļošana veidojas par tradīciju.
Savukārt jauni cilvēki retāk dodas atvaļinājumos, jo karjeras pirmsākumos lielāka uzmanība tiek veltīta karjerai, kas ir atbilstoša izvēle, sprieda Gašpuitis: "Turklāt vasara ir laiks, lai finansiāli sagatavotos nākamajam mācību gadam."
Vidzemnieku piekrišanu vietējam tūrismam Gašpuitis skaidroja ar iespējami labāku tūrisma un iedzīvotāju mijiedarbību, kas būtu attīstāma arī citos novados: "Ne vienmēr ilga atpūta ir tā labākā. Brauciens pa Gauju vai cope kādā no ezeriem nedēļas nogalē var būt visai pievilcīga atslēgšanās no darba un sadzīves, lai nedomātu par citām iespējām."
Ekonomists uzsvēra, ka došanos atvaļinājumā ietekmē arī darbošanās ēnu ekonomikā – došanās atvaļinājumā nereti nozīmē arī palikt bez ienākumiem.
Tāpat reģionos vasara ir arī laiks, kad ir lielākās darba iespējas un domas par atpūtu ir atliktas uz rudens pusi.
