ĪSUMĀ:
- Viens no galvenajiem inflācijas iemesliem Argentīnā ir preču deficīts.
- Ierobežots imports, lai aizsargātu sarūkošās ārvalstu valūtas rezerves.
- Tas vairo preču trūkumu; daudzi steidz mainīt peso pret ASV dolāriem.
- Buenosairesā dzīvojošā ārste: Dzīvoju no algas līdz algai.
- Daudzi dodas uz zupas virtuvēm, iepērkas lietoto apģērbu veikalos.
- Aptuveni 40% Argentīnas iedzīvotāju ir uzskatāmi par nabadzīgiem.
- Krīze izgaismojusi nepatīkamo patiesību, ka ir divas Argentīnas.
- Vieni iet uz zupas virtuvēm un dzīvo uz ielas, citi – piepilda restorānus.
- Valdība izvairās radikāli ierobežot inflāciju, jo šis ir vēlēšanu gads.
Februārī gada inflācija Argentīnā pieauga līdz 102%, pirmo reizi kopš 1991. gada pārsniedzot 100% atzīmi. Jūnijā gada inflācija sasniedza jau 115%, bet ekonomisti prognozē, ka gada beigās tā pārsniegs 142%. Savukārt nacionālās valūtas peso vērtība attiecībā pret ASV dolāru pēdējā gada laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 50%.
Ekonomiste un Briseles domnīcas "Bruegel" vecākā līdzstrādniece Alisija Garsija-Errero norādīja, ka viens galvenajiem iemesliem milzīgajai inflācijai Argentīnā ir preču deficīts, ko ir izraisījis ārvalstu valūtas trūkums. Pieprasījums pēc precēm ir augsts, tāpēc to cenas nepārtraukti pieaug.
"Mēs atrodamies dīvainā situācijā, kad labāk šodien netērēt naudu, jo tai nav vērtības, vai arī iztērēt visu šodien, jo rīt tā būs vēl mazvērtīgāka. Vai arī jūs varat neko nedarīt ar savu naudu, jo tā kļūst nevērtīga," Garsija-Errero teica intervijā raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Argentīnas valdība ir ieviesusi importa ierobežojumus, lai aizsargātu strauji sarūkošās ārvalstu valūtas rezerves, bet tas vairo preču trūkumu. Savukārt daudzi iedzīvotāji steidz iemainīt nevērtīgos peso pret ASV dolāriem.
Vairums argentīniešu dzīves dārdzības dēļ ir spiesti pamatīgi savilkt jostas, lai varētu izdzīvot no algas līdz algai.
Buenosairesā dzīvojošā ārste Gisella Saluso pastāstīja par saviem iepirkšanās paradumiem. "Patiesība ir tāda, ka es dzīvoju no dienas uz dienu. Skatos, kur ir zemākas cenas, iepērkos tirgū. Meklēju, kuri ir lētāka gaļa, dārzeņi. Internetā meklēju, kur ir akcijas. To es daru," viņa teica ziņu aģentūrai "Reuters".
Taču daudzu Argentīnas iedzīvotāju ienākumi ir tik mazi, ka viņi nevar nodrošināt savām ģimenēm pilnvērtīgu uzturu vai iegādāties jaunu apģērbu. Tāpēc cilvēki dodas pēc bezmaksas ēdiena uz zupas virtuvēm un iepērkas lietoto apģērbu veikalos.
Jaunākās aplēses liecina, ka aptuveni 40% no gandrīz 46 miljoniem Argentīnas iedzīvotāju ir uzskatāmi par nabadzīgiem.
Ekonomiskā krīze ir izgaismojusi nepatīkamo patiesību, ka ir divas Argentīnas. Kamēr nabadzīgākie iedzīvotāji stāv garās rindās pie zupas virtuvēm un dzīvo uz ielas, tikmēr turīgākie piepilda bārus un restorānus, lai iztērētu naudu, kuras vērtība strauji samazinās, bet tādējādi veicina inflāciju.
Pavārs Santiago Basavilbaso domā, ka šādā veidā ikdienas rūpju nomāktie cilvēki vēlas gūt prieku. "Cilvēki, iespējams, ir pieraduši gadiem dzīvot bez stabilitātes un pie tā, ka ir jāsavelk gali. Kad pienāk mēneša beigas, viņi vienkārši vēlas baudīt dzīvi. Es domāju, ka mēs kā sabiedrība esam ļoti noguruši no ekonomiskajām problēmām," viņš sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Argentīnas pašreizējā valdība ir izvairījusies no radikāliem lēmumiem inflācijas samazināšanai, jo šis ir vēlēšanu gads.
Ekonomiste Garsija-Errero uzskata, ka viens no īstermiņa risinājumiem inflācijas savaldīšanai būtu valsts budžeta deficīta samazināšana. "Tas nozīmē vēl lielākas sāpes, bet, cerams, īstermiņa sāpes, lai mēs varētu apturēt inflāciju. Un nav citas izejas, kā vien pārciest šīs sāpes. Tātad Argentīnai īstermiņā nav nekādu labu ziņu, tas ir pilnīgi skaidrs," apgalvoja Garsija-Errero.
22. oktobrī Argentīnā vēlēs jaunu prezidentu un parlamentu. Kopš 2018. gada valsti vada kreisi noskaņotais prezidents Alberto Fernandess, taču viņš nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu.
Vēlētāju aptaujas rāda, ka labākas izredzes uzvarēt prezidenta vēlēšanās ir kandidātiem, kuri piedāvā tradicionālu inflācijas samazināšanas pieeju: ievērojami samazināt valsts budžeta izdevumus un pārtraukt valūtas drukāšanu, lai segtu valdības rēķinus.
