Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra rīkotajā vasaras universitātē paneļdiskusija sākas ar veiksmes stāstu. Pēc šīs skolas absolvēšanas un iegūtās profesijas galdniecībā Janeks Beļēvičs Talsos izveidojis pats savu amatnieka darbnīcu un veiksmīgi iekļāvies darba tirgū.
Skolas direktore Ināra Oļena pastāstīja, ka situācija ar šīs skolas absolventu tikšanu pie darba uzlabojās tad, kad sākta darba vidē balstīta profesionālā apmācība. "Mēs agrāk runājam par diviem trijiem skolēniem, kas veiksmīgi iekļāvās, tagad mēs runājam jau par 60% un vairāk."
Statistika rāda, ka aina nav rožaina. Šobrīd Latvijā ir ap 30 000 cilvēku, kuriem invaliditāte ir garīga rakstura traucējumu dēļ. No šiem cilvēkiem strādā nepilni 15%, bet 5% saņem sociālo pakalpojumu dienas centros vai specializētajās darbnīcās, pārējie nav nodarbināti. Lai arī ir pieejamas subsidētās darba\ vietas un ir citas iespējas, situācija joprojām neuzlabojas.
Ieva Rosne, kurai ir pieaudzis dēls Kristers ar garīga rakstura traucējumiem, joprojām saskaras ar sabiedrības stereotipiem, ka šie cilvēki neko nevar, neprot, kā arī baidās komunicēt ar viņiem. Ieva izveidojusi vietni "Faveo", kurā palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atrast viņu spējām piemērotu darbu, jo tādu var darīt arī Kristers.
"Manam dēlam ļoti patīk darboties svaigā gaisā, viņš varētu noteikti tīrīt sniegu, grābt lapas. Viņam ļoti patīk būt arī tādam atbalstošam. Viņš palīdz, vienmēr parūpējas, lai visiem viesiem ir ieliets ūdens vai novāc traukus, vai saliek traukus mazgāt trauku mazgājamā mašīnā. Tā kā tie ir tādi darbi, kurus viņš noteikti var darīt, un cerams, ka tas arī viņam izdosies – atrast kādu vietu, kur viņš to varētu darīt," pastāstīja Ieva.
Viņa arī uzsvēra, ka daudz jomas uzlabošanā var izdarīt dažādas organizācijas. Savukārt valsts līmenī būtu jāsakārto, piemēram, pabalstu sistēma, lai to nesamazinātu, kad šāds cilvēks saņem kaut nelielu atlīdzību par savu darbu. Joprojām daudz jāstrādā arī pie sabiedrības izglītošanas.
"Ko es redzu arī šajā diskusijā, ir vairākas neskaidrības, kas ir normatīvajos aktos un likumdošanā; šobrīd mums ir arī Izglītības ministrijā izveidota darba grupa, lai gan precizētu to, ko mēs zem katra vārda saprotam, tad arī skaidri saliktu, kādā veidā šī profesionālā izglītība var attīstīties tālāk. Otra lieta ir sabiedrības attieksmes maiņa pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām," sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra realizē pilotprojektu, kurā mentori mēģina tieši cilvēkus, kam ir invaliditāte, aizvest līdz darba tirgum un darba devējam. Tas, kas būtu vēl jādara, ir attīstīt šo mentoringa pakalpojumu visā Latvijā," norādīja Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Mentora pakalpojumu plašāk plānots ieviest nākamgad, tiek strādāts arī pie motivācijas programmas uzņēmējiem.
