Parasti ap šo laiku graudu kulšanas sezona jau rit pilnā sparā, bet šogad Dienvidkurzemē zemnieki ar kombainiem uz laukiem nespēj tikt jau aptuveni nedēļu, jo tehnika grimst no lietavām izmirkušajā zemē.
Ar šādu problēmu saskaras arī saimniecības "Sanderi" īpašnieks Edgars Cīrulis, kurš audzē kviešus un rapšus 250 hektāru platībā.
Viņš pieļauj, ka pārsvarā viss novāktais būšot lopbarība atšķirībā no pagājušā gada, kad visa raža derēja cilvēku uzturam.
"Graudu kvalitāte samazinās. Raža arī droši vien. Par cipariem tagad nevar runāt. Par to mēs varēsim tikai tad, kad tiksim uz lauka. Un tagad ir jautājums, kad mēs tiksim uz lauka. Bet ir viena labā ziņa – labība vēl stāv kājās. Vēl viņu var paņemt. Ja šajos dubļos viņa sakritīs veldrē, nu tad būs daudz grūtāk," situāciju raksturoja Edgars Cīrulis.
Zemnieku uztrauc, ka šādos laikapstākļos graudi vairāk slimojot ar dažādām sēnīšu slimībām, kas arī negatīvi ietekmē to kvalitāti un cenu.
Šobrīd par vienu tonnu lopbarības graudu varot saņemt 200 eiro, bet par cilvēku pārtikā lietojamiem – apmēram 240 eiro. Vai ar šo naudu būs iespējams nosegt visus izdevumus, nav zināms, jo arī novākto graudu apstrāde šogad ir dārgāka – labība noliktavās ir mitra, un tai nepieciešama ilgstoša žāvēšana.
"Kombainu dunēšana laukos ir apstājusies uz mirkli, jo jāatzīst, ka kūlām ļoti mitrus graudus.
Sen neesam tik mitrus kūluši. Mitrums ir vairāk nekā 20%.
Tā ka šis aspekts ietekmēs lauksaimniekus, jo kaltēšanas izmaksas dārgās enerģijas dēļ, protams, ir būtiski pieaugušas. Tāds izaicinājumiem pilns gads šis būs," secināja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Bet kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča atzina, ka "lauksaimniekiem šobrīd ir lielākās galvassāpes, protams, ražas novākšana, kas ir saistīta ar norēķināšanos ar bankām, ar piegādātājiem, un vispār – par ko dzīvot, ko paši ēdīs".
"Zemnieku saeima" ziņoja, ka Latvijā šobrīd nokulti mazāk nekā 20% graudu. To ietekmējuši dažādi apstākļi – gan sausums, gan krusa, gan lietus.
"Zemnieku saeima" pēc ražas novākšanas beigām apkopošot datus par tās apjomu un tos iesniegšot Zemkopības ministrijā, cerot uz valsts atbalstu. Neviens lauksaimnieks palīdzību "Zemnieku saeimai" gan līdz šim vēl neesot prasījis.
