Latvija līdz šim piesaistījusi 1,4 miljardus eiro "Rail Baltica" projekta īstenošanai, ieskaitot valsts līdzfinansējumu. Eiropas līdzfinansējums ir 85 %, un tas ir visaugstākais līdzfinansējums, kāda nav citiem projektiem. Tas arī parāda projekta stratēģisko nozīmi.
Šogad Latvija saņēmusi papildu 364 miljonus eiro pamattrases būvniecībai. Lai to apgūtu, būs nepieciešams no valsts budžeta lielāks finansējums, un jau nolemts meklēt privātos investorus.
Sāk sarunas ar Kanādas kompāniju par privāto publisko partnerību
Eiropas līdzfinansējums jau teju izsmelts, un atlicis viens uzsaukums, uz ko pieteikties, proti, 164 miljoni eiro. Savukārt nākamā plānošanas perioda finansējums ir lielais nezināmais.
Finansējuma saņemšanā būs pārrāvums, un kritiski būšot tieši 2026. un 2027. gads. Tiesa, pastāv iespēja izmantot Kohēzijas fonda naudu, tāpat jāskatās citas finanšu iespējas, lai nosegtu minimālās vajadzības un turpinātu projekta virzību.
"RB RAIL" globālo projektu finanšu vadītājs Ojārs Daugavietis informēja, ka ir noslēgts līgums ar Kanādas kompāniju, lai izpētītu, kā piemērot privāto publisko partnerību, skatoties citu valstu piemērus.
"Mēs sākām sarunas par Rīgas loku. Pirmās indikācijas, ka jā, ir iespēja par to turpināt sarunas. Kādi ir tiešie kritēriji, likmes veids un tā tālāk – tas ir nākamais solis, kas tiek plānots šī gada nogalē. Tas ir novembris, decembris," skaidro Daugavietis.
Tajā pašā laikā esot jāvienojas ar Satiksmes ministriju, kuras ir tās projekta daļas, par kurām ir interese iet tālāk šajā virzienā. Daugavietis arī piebilda, ka viens privātais partneris nespēs visu nosegt, tāpēc jāmeklē vairāki varianti. Šī gada beigās varētu veikt sarunas ar potenciālajiem privātajiem partneriem.
Visgatavākais posms – dienvidu virzienā no Rīgas
Visgatavākais šobrīd ir "Rail Baltica" posms no Rīgas uz dienvidiem jeb Lietuvas robežas virzienā 40 km posmā, kur ir piesaistīts finansējums un būvnieks gatavs būvēt, – šim ir saņemts Eiropas Komisijas akcepts.
Otrs gatavākais posms ir ziemeļu virzienā. Vēl ir pieejams finansējums no Misas līdz Upeslejām – saņemta nauda projektēšanai apmēram 100 miljoni eiro, un darbi notiekot. Savukārt Rīgas lokā ir vairāki posmi, kur darbi jau notiek, bet citos posmos vēl pat neesot pabeigti projekti.
Rīgas loku līdz 2030. gadam nav iespējams pabeigt pilnībā, jo trūkst finansējuma. Tāpēc šobrīd Satiksmes ministrijā izveidota tehniskā darba grupa, kurā iesaistīta arī VAS "Latvijas dzelzceļš", lai varētu sākt izmantot esošo sliežu ceļu platumu pārvadājumiem.
Tāpat svarīgi pabeigt abas iesāktās stacijas. Rīgas stacijā platformas jau ir izveidotas un atlicis pabeigt stacijas ēku – jāuzliek jumts un jāveido eskalatori –, to varētu sākt izmantot 2027. gadā.
Līdz šim gadam varot pabeigt arī lidostas "Rīga" staciju, un šajā gadījumā iespējams pārdalīt Kohēzijas fonda līdzekļus. Taču vienlaikus ir jāmodernizē esošā dzelzceļa līnija un jāizveido 4 km posms no Imantas līdz Rīgas lidostai. Šāds risinājums ļautu nodrošināt to, ka Rīgā nepaliktu nepabeigtas būves un pārvadājumus var sākt izmantot pirms RB trases pabeigšanas.
Saeimas komisijas deputātiem bija daudz jautājumu gan par šī projekta ekonomisko pamatojumu, gan valsts uzņemtajām saistībām un to, cik naudas vēl nepieciešams. Nesaņemot atbildes uz visiem jautājumiem, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien nolēma šomēnes vēl atgriezties pie "Rail Baltica" īstenošanas vērtēšanas.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes - līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
