Krauklis skaidroja, ka vairākām pašvaldībām problēmas radīja jaunie valsts noteiktie pienākumi, kuriem nebija piešķirts finansējums no valsts, piemēram, bija jāceļ minimāla alga, obligāti jāveido pašvaldību policijas.
Viņš norādīja, ka pašvaldības arī saskārās ar elektroenerģijas sadales tarifa kāpumu, šogad pirmo gadu pašvaldībām pašām pilnībā jāapmaksā deinstitucionalizācijas projektu, kura izmaksas 80% apmērā līdz šim sedza Eiropas Savienības fondi, tāpat pašvaldībām ir kredītsaistības, un "Euribor" likmes kāpuma dēļ ir būtiski auguši procentu maksājumi.
Pašvaldībām izmaksas augušas par 9%, bet ne ieņēmumi, skaidroja Krauklis. Viņš norādīja, ka pašvaldībām, kuras atrodas tālāk no Rīgas, piemēram, Augšdaugavas novadā, ieņēmumi pieauga tikai par 1,1%.
Vietvaras turpina sarunas ar valdību, cerot panākt lielāku finansējumu no nākamā gada budžeta. Krauklis pauda, ka pieaugumam jābūt vismaz 7% apmērā, kas nesegšot visu, bet tomēr palīdzēs.
Kopumā no 43 Latvijas pašvaldībām nepietiekams budžets būs 28, un tikai 15 pašvaldības ir labi finansētas. Sarežģītākā situācija ir Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Līvānu, Madonas, Preiļu novadā, uzskaitīja Krauklis.
Pašvaldības taupības nolūkā var atteikties no brīvprātīgām iniciatīvām, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšanas visiem skolēniem, atbalsta tautas sportam, var noteikt līdzmaksājumus pašdarbības kolektīvu dalībniekiem. Taču Krauklis piebilda, ka tas nebūtu labs risinājums, jo īpaši attālākajās pašvaldībās tas pasliktinās iedzīvotāju situāciju.
KONTEKSTS:
Augstie kredītprocenti, algu pieaugums un citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana, plānojot nākamā gada budžetus, bažīgas dara pašvaldības, kam trūkst naudas. Ienākumi pieaug, bet ne tik daudz, cik vajadzētu pamatvajadzību finansēšanai. Pašvaldībām pietrūkst naudas, lai segtu, piemēram, minimālās algas pieaugumu un policijas izveidi. Pārsvarā grūtības ir pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas.
Finanšu ministrija piedāvājusi bagātākajām pašvaldībām palīdzēt nabadzīgākajām, bet vietvaras nepiekrīt. Izskanējis, ka ašvaldības līdzekļus varētu aizņemties no Valsts kases. Konkrētu risinājumu Pašvaldību savienība kopā ar Finanšu ministriju plāno rast tuvāko nedēļu laikā.
