Rinkēvičs intervijā LTV "Rīta panorāmai" atgādināja, ka 2008.–2010. gados finanšu krīzes laikā cilvēki, kuri saskārās ar finanšu grūtībām, masveidā brauca prom, un toreiz situācija bija gan valsts, gan finanšu sektora vaina.
Bet šobrīd Latvija ir tādā situācijā, ka, pat ja aizbrauc viena vai desmit ģimenes, tā ir liela problēma, norādīja prezidents.
Viņš sacīja, ka finanšu sektora šantāža ir nepamatota, un pauda cerību, ka Saeima pieņems nepieciešamos lēmumus.
Prezidents atbalsta stingru rīcību šajā situācijā, bet, "ja kāds gribēs patiesāties, labi – patiesāsies".
Tikmēr Latvijas Bankas ieskatā atbalsts atsevišķām kredītņēmēju grupām noteikti ir nepieciešams, bet tam jābūt precīzi mērķētam, sarunā ar "Rīta panorāmu" sacīja bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Viņa pauda, ka neapšaubāmi atbalsts atsevišķām klientu grupām nepieciešams, jautājums ir, kā to precīzi nomērķēt un sniegt tiem, kam vajag visvairāk. Latvijas Bankas ieskatā šis atbalsts arī būtu jāfinansē no banku peļņas, no banku ienākuma nodokļa vai citā veidā, bet neapgrūtinot valsts budžetu.
Purgaile uzsvēra, ka ir svarīgi atrast tos sabiedrības segmentus, kam ir akūtas problēmas un skaidri un precīzi mērķēt šo atbalstu, to var darīt, piemēram, rēķinot ienākumus uz vienu ģimenes locekli pēc kredīta nomaksas.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kam ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī vairāki politiķi, kuri meklē risinājumu. Tiek lēsts, ka pieaugoši kredītmaksājumi kopumā skar aptuveni 127 000 iedzīvotāju.
Lai arī Latvijas Banka uzskata, ka kredītprocentu lielākais kāpums ir aiz muguras, situācijas risināšanā vienprātība vēl nav panākta.
Finanšu ministrija rosinājusi hipotekārā kredīta maksājumus uz laiku iekļaut nodokļu attaisnotajos izdevumos.
Savukārt par šo jautājumu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisija piedāvā piemērot hipotekāro kredīta likmes samazinājumu 50% apmērā aizņēmumiem, kas izsniegti līdz šī gada 30. septembrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Tas nozīmē, ka atbalstu varētu saņemt teju visi hipotekāro kredītu maksātāji – šādiem kritērijiem Latvijā atbilst 99% kredītņēmēju.
Tikmēr bankas brīdinājušas par tiesu darbiem, ja Latvijā iegrožos kredītu procentu maksājumus.
