Pusotra gada laikā uzturēšanās atļauju skaits ir pieaudzis par 54%, un patlaban derīgas atļaujas ir ap 130 tūkstošiem ārvalstu pilsoņu Latvijā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Taču Latvijā joprojām novērojams neizmantots ārvalstnieku, īpaši trešo valstu pilsoņu, darbaspēka potenciāls, secina Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).
SIF pārstāve Kristīne Kļukoviča norāda, ka lielākais izaicinājums ir latviešu valodas apguves pieejamība šo cilvēku sākotnējā integrācijas posmā, jo mācību pieprasījums ir krietni lielāks par piedāvājumu.
"Finansējuma pieejamība arī ļoti ietekmē šo kursu pieejamību, lai nebūtu pārrāvumi un, ja, piemēram, cilvēks apgūst A1 līmeni, lai pēc tam ļoti ātri var apgūt arī nākošo valodas līmeni. Valsts budžeta finansējums ir paredzēts tikai Ukrainas civiliedzīvotājiem, un attiecīgi trešo valstu pilsoņiem un, piemēram, bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, šie līdzekļi ir tikai no ES finansējuma," stāsta Klukoviča.
SIF jau trešo gadu valsts budžeta prioritārajos virzienos ir lūdzis atsevišķu finansējumu tieši latviešu valodas pieejamības nodrošināšanai, bet līdz šim lūgums nav apmierināts.
Kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie") norāda, ka patlaban norit darbs, lai radītu vienotu koordinētu sistēmu latviešu valodas apguvei, kurā varētu arī salāgot dažādus finansējuma avotus – gan no valsts, gan no Eiropas fondiem un arī no privātpersonām.
"Šā gada budžeta sarunās mēs bijām lūguši papildus 1,6 miljonus eiro, lai varētu izveidot tādu pamata sistēmu latviešu valodas apguvei, bet tās līdzšinējās aplēses, lai varētu apmierināt visu to pieprasījumu, sniedzas līdz pat 5 miljoniem eiro," stāsta ministre.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektora Kaspara Gorkša ieskatā jābūt ne vien valodas kursu iespējām, bet arī pašu iebraucēju vēlmei apgūt valodu. Vienlaikus Gorkšs aicina pēc iespējas vienkāršot integrācijas pakalpojumu sistēmu.
"Nu, man liekas, ka mēs esam valsts, kurā drīz vajadzēs apvienoto vienas pieturas aģentūru visu vienas pieturas aģentūru apvienošanai, jo vienas pieturas aģentūras un zaļie koridori mūsu valstī ir katrā ministrijā un katrā iestādē.
Un mēs no darba devēju puses jau vairs īsti nesaprotam, kur un par kuru vienas pieturas aģentūru vai zaļo koridoru ir runa. Līdz ar to, ja mēs tiešām gribam sistēmiski šo lietu atrisināt, mans ieteikums būtu visiem apsēsties un saprast, kā tad šī informācijas aprite un vispār pārvaldība noritēs," uzsver Gorkšs.
Savukārt Latvijā jau ilgstoši dzīvojošais meksikānis, šefpavārs Havjers Garsija un jaunietis Čao Džengs no Ķīnas stāsta, ka latviešu valoda ir sarežģīta, bet labākā motivācija ir vajadzība to izmantot ikdienā. Abi ārzemnieki norāda arī uz sabiedrības lomu.
"Man ir daudzas situācijas, piemēram, es gāju uz veikalu un runāju ar pārdevēju latviešu valodā, un viņa man atbildēja angļu valodā, jo redz, ka esmu cittautietis, bet es aicinu latviešus nebaidīties runāt ar svešiem cilvēkiem latviešu valodā, lai viņiem ir vairāk iespējas to izmantot," pauž Garsija.
Šī gada sākumā Ekonomikas ministrijas apkopotie dati liecina, ka pašlaik Latvijā uzturas aptuveni 24 000 ukraiņu darbspējīgā vecumā, taču Valsts ieņēmumu dienesta uzskaite rāda, ka tikai ap 9000 bija reģistrēti kā darba ņēmēji.
