Valdība ceturtdien, 10. oktobrī, atbalstījusi savu ideju no bankām tuvāko trīs gadu laikā iekasēt solidaritātes nodokli, kas nepieciešams, lai finansētu valsts aizsardzību. Bankas piekrīt pamata idejai, ka valsts aizsardzībai vajag naudu, taču to gribētu meklēt arī citu maciņos, ne tikai savā.
Nevarot rēķināties ar straujiem kreditēšanas apjomu pieaugumiem
Finanšu sektoram pēdējos gados bijusi netipiski augsta peļņa augstas inflācijas dēļ, un tas ir kumoss, no kura uz laiku paņemt valsts budžetā nepieciešamo aizsardzības vajadzībām, šādi tā saucamā banku solidaritātes nodokļa ideju vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viens no sagaidāmā nodokļa virsmērķiem ir veicināt kreditēšanu.
Tās izaugsmes iespējas saistāmas ar Latvijas ekonomikas attīstību un šobrīd tā ir lēna, nodokļa plānu ceturtdien komentēja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
"Lēnas vispārējās ekonomiskās izaugsmes apstākļos mēs nevaram rēķināties ar straujiem kreditēšanas apjomu pieaugumiem.
Saskaņā ar solidaritātes nodevas likumprojektu, lai bankas varētu saņemt maksimāli iespējamo atlaidi, tām jāaudzē kredītportfelis par 13%. Šā brīža ekonomiskajā situācijā tas ir maz ticams," vērtēja Cērps.
Aicina politikas veidotājus fokusēties uz problēmām
Vienlaikus kreditēšana kopš vasaras pakāpeniski aug līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem likmju mazināšanu. Šā gada sešos mēnešos astoņas lielākās bankas ir izsniegušas 79 000 jaunu kredītu, kas ir par 23% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jaunajos kredītos izsniegtā summa ir ap 1,6 miljardiem eiro. Latvijā var nosaukt jomas, kurās kreditēšana uz Baltijas forma tiešām atpaliek, pauda "Citadele" bankas valdes loceklis Valters Ābele.
"Skatot nozaru un produktu struktūru kredītportfelī, mēs redzam atpalicību divās vietās – hipotekārajos kredītos privātpersonām un nekustamā īpašuma, būvniecības kredītos juridiskajām personām. Pārējās nozarēs – rūpniecībā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā – principā tiek kreditētas salīdzināmos līmeņos.
Līdz ar to mēs aicinām politikas veidotājus iet prom no vidējās temperatūras mērīšanas slimnīcā un fokusēties uz problēmām," sacīja Ābele.
No solidaritātes nodokļa likumprojekta jaušams, ka kredītportfeļa pieaugums nozīmēs arī lielāku nodokli, norādīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis. Lai no nodokļa atbrīvotos, bankām jāstrādā kā pirms lielās finanšu krīzes, taču kreditēšanas vide ir pilnīgi mainījusies. Mencis gan izprotot mērķi īstermiņa valsts budžetā paredzēt vairāk naudas, taču ekonomiskā situācija prasa arī visiem saprotamu ilgtermiņa risinājumu.
Par atlaidi nodoklim skeptiski
Bankas, līdzīgi kā tas sākotnēji bija ar pērnajā gadā pieņemto lēmumu par hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstu, šim kategoriski iebilst.
Piemēram, aicina meklēt ilgtermiņa risinājumus. Uz jautājumu, kāds tas ilgtermiņa risinājums varētu būt, "Luminor Bank" vadītāja Latvijā Kerli Varesa atbild: "Es domāju, ka tur ir jāskatās kopējais nodokļu ietvars, no kurienes tad nāk ienākumi. Un tam būtu jābūt solidāri, kā mēs sakām, visām nozarēm. Jāskatās uz PVN likmi, jāskatās uz kopējo uzņēmumu ienākuma nodokli."
Valdība solidaritātes nodoklī iekļāvusi atrunu – tām bankām, kam izdosies līdz noteiktam apjomam palielināt kreditēšanu, nodoklim piemēros atlaidi.
Bankas gan norāda, ka šādu rādītāju sasniegšana nav iespējama.
"Tas ir nereāls rādītājs. Šādi vēsturiski rādītāji mums ir bijuši pirms finanšu krīzes. Diez vai mēs gribam finanšu burbuļus. Līdz ar ko tas kopējais konteksts, ka bankas jau var nemaksāt, ja kreditēs, tas vairāk, mūsuprāt, ir tāds publiskais pamatojums tam, ka tiek iekasētas papildu summas. Tas ir nesasniedzams rādītājs," vērtē Ābele.
Turklāt kredītiestādes prognozē, ka izmaksas par nodokli agrāk vai vēlāk, bet varētu tikt pārnestas uz patērētāju pleciem.
"Mēs nezinām, kā konkurences apstākļos bankas reaģēs uz augošu izmaksu bāzi. Bet viens no rīcības variantiem, kas ir ļoti racionāls, protams, pieaugot izmaksu bāzei, ir pārcelt šīs izmaksas uz klientiem, kas varētu konkrētajā gadījumā nozīmēt to, ka klientiem nāksies maksāt dārgākus kredītus," saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Cērps.
Nodokļa tālāka virzība šonedēļ apstiprināta valdībā, bet to vēl skatīs Saeimā.
Ministrs stingri aizstāv ideju par kreditēšanu
Vai solidaritātes nodokļa regulējumu varētu pielāgot? To finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" atstāj Saeimas ziņā un iespējamās pārmaiņas nekomentē. Taču stingri aizstāv ideju audzēt kreditēšanu un jaunas naudas iepludināšanu tirgū.
"Ja normāli Eiropā kreditēšanas līmenis pret iekšzemes kopproduktu ir virs 50%, tad Latvijā tā ir ap 27%. Tā nav pat stagnēšana, tā vienkārši nenotiek Latvijas tirgū. Līdz ar to ekonomika vāji attīstās. Ja bankas grib mainīt savu uzvedību, tad modelis ir vienkāršs: nepelni daudz, ieguldot Eiropas Centrālajā bankā, bet iedod uz mazākiem procentiem klientiem tirgū, līdz ar to tev šāda virspeļņa neveidojas, un attīsti savu nākotnes klientu bāzi," sacīja finanšu ministrs.
Ar banku solidaritātes nodokli nākamgad aizsardzības pasākumiem iecerēts iekasēt virs 90 miljoniem eiro, turpmākajos divos gados – vēl virs 60 miljoniem gadā.
Vai tas nedraud ar pretēju efektu un kreditēšanas burbuļa risku?
"Līdz burbulim mēs esam ļoti, ļoti tālu. Ja mēs vērtējam uzņēmumu bilances un aizdoto naudu pret aktīvu vērtību kompānijās, tad es teiktu, ka tirgū iztrūkst apmēram starp diviem un pieciem miljardiem eiro aizdotas naudas. Tā ka šādus riskus gan mēs neredzam," atzina Ašeradens.
Tā saucamo banku solidaritātes nodokli paredz ieviest uz trīs gadiem. Gala vārds par to vēl būs jāsaka Saeimai.
KONTEKSTS:
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus būs pienākums veikt solidaritātes iemaksu. To paredz valdības otrdien, 8. oktobrī, akceptētais Solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas vēl jāskata Saeimā.
Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.
Vienlaikus tiek piedāvāts arī atlaižu modelis, kas piesaistīts kredītiestāžu kreditēšanas pieauguma rādītājam. Paredzēts, ka atlaide var sasniegt pat 100% no maksājamās iemaksas, ja kredītiestādes kreditēšanas apjomi būtiski pieaug.
