Noteikumu anotācijā teikts, ka patlaban neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt informāciju par darba algas izmaksas veidu – skaidrā vai bezskaidrā naudā.
Līdz ar to VID nav iespēju iegūt precīzu informāciju gan par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, gan arī par darba ņēmējiem (to skaitu, darba algas apmēriem), kuri darba ienākumus saņem skaidrā naudā.
Grozījumi noteikumos sagatavoti, izpildot "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam" ietvertos pasākumus.
Labklājības ministrijā (LM) skaidroja, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē.
Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.
Ēnu ekonomikas pētniecības organizāciju un zinātnieku starpā valda vienprātība par to, ka ēnu ekonomiku veicina nekontrolēta skaidras naudas aprite. Uzraugot un samazinot skaidrās naudas apriti, ir iespējams mazināt ēnu ekonomikas apjomu valstī, norādīja LM.
Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, viens no atbilstošiem risinājumiem ir darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpilda (izdara atzīmi) tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Vienlaikus tas arī mazinātu administratīvo slogu ienākuma izmaksātājiem, jo skar nelielu darba ņēmēju skaitu.
Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023. gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem (2022. gadā bija 77,5% darba devēji, kas, salīdzinot ar 2021. gadu, ir par 1,2 procentpunktiem vairāk), no tiem 55% darba devējiem ir konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski.
Līdz ar to, ņemot vērā lielo "aplokšņu algu" īpatsvaru ēnu ekonomikā, ir nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams indikatīvi konstatēt iespējamu "aplokšņu algu" maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai, norādīja LM.
