Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības tirgu pārpludina lēti elektroauto no Ķīnas, radot negodīgu konkurenci blokā, Brisele par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem sāka izmeklēšanu un plāno noteikt nodevas. Tas saniknojis Ķīnu, un augustā Ķīna uzsāka savu izmeklēšanu – par Eiropas Savienības brendija nozari.
Tagad Pekina paziņojusi, ka no šīs piektdienas, importējot no Eiropas Savienības brendiju un konjaku, Ķīnas muitā būs jāmaksā nodeva. Ķīnas Tirdzniecības ministrijas publicētajā sarakstā ir noteiktas provizoriskās likmes katrai kompānijai, kas svārstās, piemēram, no 30,6% līdz 39%.
Ķīnas ieskatā – Eiropas Savienības izcelsmes brendiju imports notiek par dempinga cenām, būtiski kaitējot vietējai brendija nozarei.
Ķīnas lēmums būtiski ietekmēs Franciju, kas ir nozīmīga konjaka un brendija ražotāja. Lielākā daļa no Pekinas importētā brendija un konjaka bija tieši Francijas izcelsmes. Eiropas Savienība jau paziņojusi, ka saistībā ar Ķīnas lēmumu vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Kā paziņojumā skaidrojis Eiropas Komisijas tirdzniecības pārstāvis Olofs Gils, Eiropas Komisija uzskata, ka Pekinas pasākumi ir nepamatoti, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmības pilna aizstāvēt Eiropas Savienības rūpniecību.
Paralēli lēmumam par muitas tarifiem elektromobiļu importam no Ķīnas – Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par nedienās nonākušo autonozari. Šonedēļ Eiropas Parlamenta plenārsesijā par to izteicās arī politiķi. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzskata, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi neatpalikt un nezaudēt konkurencē par elektroauto ražošanu citiem tirgus spēlētājiem.
"Mēs esam noteikuši skaidru sistēmu pārejai uz nulles emisijas transportlīdzekļiem ar 100% nulles emisiju izmaksu mērķi līdz 2035. gadam. Mērķis ir radījis noteiktību ražotājiem un investoriem. Tas ir arī devis pietiekami daudz laika, lai plānotu godīgu pāreju. Tās ir milzīgas tirgus iespējas Eiropas automobiļu rūpniecībai, radot jaunas darba iespējas. Taču tas rada arī izaicinājumus," sacīja amatpersona.
Un izaicinājumi tiešām ir, tādēļ
auto nozare un vairāku valstu galvaspilsētas jau zvana trauksmes zvanus par to, ka sasniegt mērķi – pāriet uz nulles emisiju auto ražošanu līdz 2035. gadam – nav reāli.
Brisele tikmēr turpina uzstāt uz to, ka pārejai ir dots pietiekami ilgs laiks. Kritiski vārdi izskanēja arī Eiropas Parlamentā, tostarp no Itāliju pārstāvošās deputātes Elenas Donacanas:
"Mēs virzāmies uz priekšu ar elektroauto spiestā kārtā. Tas nav ilgtspējīgi. Mēs to nespējam paveikt tādā laikā, kādu esat noteikuši. Nav atbilstošas infrastruktūras, mēs nesniedzam pietiekami daudz līdzekļu un nav pieprasījuma. Tas ir pārāk dārgi, un izmantot elektroauto ir pārāk sarežģīti."
Pāreja nenoliedzami maksā lielu daudzumu naudas, un runa nav tikai par autonozari. Eiropas Savienības pasūtītā ziņojumā norādīts – lai veiksmīgi virzītu Eiropas Savienību pārejā uz tīru enerģiju un sagatavotos efektīvai konkurencei ar globālajiem tirdzniecības partneriem, 27 Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām būs nepieciešams atbalsts līdz pat 800 miljardiem eiro.
