Par cietuma būvniecību un tam nepieciešamo siltumenerģijas nodrošināšanu sākts runāt jau pirms desmit gadiem un daudz kas ir paspējis mainīties – gan siltumapgādes, gan cietuma projekts, skaidroja SIA "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons.
"Mēs pielāgojāmies un panācām kopīgu risinājumu, ka šī katlu māja tiek novietota Alsungas ielā 40a, kas ir pa vidu starp cietumu un Grīzupes ielas katlumāju, tajā pašā laikā mēs varēsim nodrošināt gan cietuma, gan Zaļās birzs mikrorajona siltumapgādi," stāstīja Jansons.
Šķeldas katlumājā siltumenerģiju ar kopējo jaudu 4 megavati (MW) spēj saražot divi katli. Kā rezerves kurināmo varēs izmantot arī gāzi.
Liepājā šķeldas katlu mājas sāka uzstādīt pirms 11 gadiem, šobrīd šķeldas kā kurināmā īpatsvars ir būtiski pieaudzis, stāstīja Jansons: "Ja mēs rēķinātu pagājušā gada gaisa temperatūru, mēs tuvojamies 90%, šogad, izmantojot šo katlu māju, jau būs virs 90%. Ir gājis ļoti dažādi, piedzīvoti krīzes gadi, kad nevarēja iebraukt mežos, nevarēja iegūt šķeldu, cēlās šķeldas cena. Energokrīzē šķelda izvilka, lai varētu nodrošināt siltumapgādes procesu."
"Liepājas enerģijas" valdes priekšsēdētājs skaidroja situāciju ar šķeldas cenām: "Šķeldas cena ir daudz pievilcīgāka nekā pērn. Ir kritusies dabas gāzes cena, līdz ar to arī šķeldas piegādātāji cenu ir samazinājuši, tāpat kā gāzes cena mainās biržā, arī šķeldas cena iet līdzi."
Lai nodrošinātos pret ārkārtas situācijām, katlumājās uzstāda papildus strāvas ģeneratorus, par to nepieciešamību stāstīja "Liepājas enerģijas" tehniskās daļas vadītājs Māris Reinfelds:
"Avārijas ģeneratori, – ja pazūd elektrība, tad to ģeneratoru uzdevums ir uzturēt katlus, lai tos nodzēstu. Tagad plānojam, kas sākotnēji projektā nebija paredzēts, liksim lielāku rezerves ģeneratoru, ja nu ir kāda lielāka problēma, lai mēs varam nodrošināt tīkla cirkulāciju. Zinot, kāda ir situācija Ukrainā vai arī notiek kādas kataklizmas, mēs varam nodrošināt arī tīkla cirkulāciju. Tā varam nodrošināties ar savu elektrību nepieciešamības gadījumā."
Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija") uzskata, ka šķeldas kā kurināmā izmantošana ir bijis savulaik pareizi pieņemts lēmums. Lai iesākto ceļu turpinātu, kopā ar valdību debates par to būs vēl nepieciešamas.
"Protams, skatoties nākotnē, mēs redzam, ka Eiropas Komisijā notiek debates par to, vai šķelda ir zaļa vai nav zaļa, bet tas ir nacionālais resurss, ar ko mēs varam aizstāt gan Krievijas gāzi, gan citus fosilos kurināmos," pauda Ansiņš.
Jauno šķeldas katlu māju Liepājā – līdzīgi kā iepriekšējo – ir projektējis un būvdarbus veicis uzņēmums "UPB". AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš uzsvēra, ka iegūta pieredze un zināšanas šādu projektu īstenošanā, kas ļauj izstrādāt individuālus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Arī Bērziņš uzskata, ka iesāktais kurss ir jāturpina: "Es domāju, ka šobrīd Eiropā kopumā ir jocīga tendence uzskatīt, ka šķelda ir ne-zaļa un mēģina to iekļaut ne pie zaļajiem resursiem. Manuprāt, tas ir nepareizi, īpaši Latvijas kontekstā, kad mums ir būtiski nodrošināt enerģētisku neatkarību; šķelda ir mūsu resurss, ko mēs varam sekmīgi izmantot."
Uzņēmums "Liepājas enerģija" jaunākajā šķeldas katlu mājā ir investējis ir 3,234 miljonus eiro. Uzņēmums regulatorā ir iesniedzis tarifa izmaiņas, kas varētu būt zināmas pēc vairākiem mēnešiem. Liepājnieki kopumā nav uzkrājuši lielus parādus par apkuri, parādu apjoms esot minimāls, tāpēc apkures sezona sākusies sekmīgi.
