Līdzšinējā MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā bija 25%, bet apgrozījuma daļai virs 25 000 eiro gadā – 40%. Nodokļu darba grupa kopš pavasara vērtēja, ka turpmāk jānosaka viena likme. Figurēja dažādas versijas – 18%, 20%, vēlāk – arī 25%. Izvēlēts augstākais variants, lai nodrošinātu lielākas sociālās iemaksas tiem, kuriem mazā uzņēmējdarbība ir vienīgais ienākumu veids. Tā to debatēs Saeimā pamatoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Viņš sacīja: "Tas ir vienīgais viņu sociālo iemaksu avots, 80% no šīs nodokļa likmes aiziet sociālajām iemaksām. Un droši vien mēs visi vēl atceramies, ka kovida laikā tie bija tie cilvēki, kas pirmie nāca pie valdības un teica: mūsu apdrošināšanas iemaksas ir bijušas tik mazas, ka mums nepietiek nekam, nekādiem pabalstiem. Un, ņemot vērā šo pavisam neseno pieredzi, mēs palikām pie šīs te 25% likmes. Mums ir pārliecība, ka šie cilvēki tomēr zināmā mērā – ne pilnībā, bet zināmā mērā – ir sociāli apdrošināti."
MUN maksātāju skaits Latvijā četru gadu laikā ir sarucis no 42 000 līdz apmēram 9200 šā gada oktobrī, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati.
Lai novērstu bažas par daļas mazo uzņēmēju nonākšanas ēnu ekonomikā, Saeimas opozīcija valsts budžeta debatēs iesniedza divus identiskus priekšlikumus – noteikt MUN likmi 18%.
Šo Saeimā neatbalstīto ideju pamatoja Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība): "Ja mēs runājam par mājražotājiem, amatniekiem, arī radošajām personām, kuras izmanto šo režīmu, katrā gadījumā būtu labāk, ja tas nodoklis ir mazāks, jā, arī sociālās iemaksas mazākas, bet tās ir, nevis, esot ēnu ekonomikā, sociālās iemaksas ir nekādas. Pamatoti var teikt, ka atsevišķos gadījumos mikrouzņēmuma režīms izmantots mērķim neatbilstoši, optimizējot nodokļus. Koalīcijas pārstāvji minēja taksistus un atsevišķus restorānus. Bet, ja ir šādi trūkumi, tos var atrunāt likumā un izfiltrēt, nevis sabojāt šo režīmu visiem."
Opozīcijas priekšlikumus par zemāku MUN likmi gan neatbalstīja.
Savukārt Finanšu ministrija un koalīcija meklēs jaunus veidus, lai veicinātu mazo uzņēmējdarbību, norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
"Papildus arī, ja cilvēkam ir darbs vispārējā kārtībā, tad arī pamatdarba vietā varēs piemērot neapliekamo minimumu un arī atvieglojumu par apgādībā esošiem cilvēkiem. Tā ka es domāju, ka šie ir pavisam noteikti soļi pareizajā virzienā. Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs kā koalīcija arī noteikti celsim jautājumu par mazās uzņēmējdarbības attīstību arī nodokļu pamatnostādņu izstrādāšanā," atzīmēja Šuvajevs.
Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
KONTEKSTS:
Ar 52 deputātu balsīm "par" un 27 "pret" Saeima pēc nepilnu trīs dienu darba pieņēma 2024. gada valsts budžetu, kur kā prioritārie attīstības virzieni noteikti drošība, veselība un izglītība.
Valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pieaugs par 2,5%, sasniedzot 45,524 miljardus eiro. Savukārt 2025. un 2026. gadā tiek prognozēta izaugsme 2,9% apmērā gadā. Nākamajā gadā vidējā gada inflācija būs 2,2% un 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,5% un 2,3%.
Valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šo gadu, 2024. gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,763 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,539 miljardu eiro apmērā.
Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. 2025. gadā budžeta deficīts plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
