Igaunijas koalīcija – kritikas krustugunīs jau pirmajās darba dienās
Šonedēļ darbu uzsāks Igaunijas jaunā valdība, ko veidos trīs politiskie spēki – Reformu partija, partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija. Koalīcija jau ir nonākusi kritikas krustugunīs par tās ieceri palielināt nodokļus.
Koalīcijas līgums paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra pievienotās vērtības nodokli (PVN) palielinās no pašreizējiem 20% līdz 22%. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra pieaugs arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis un uzņēmumu ienākumu nodoklis, kurus palielinās no 20% līdz 22%.
No aiznākamā gada arī atcels uzņēmumu ienākumu nodokļa pazemināto likmi 14% apmērā, ko var piemērot uzņēmumiem, kuri regulāri izmaksā dividendes. No 2024. gada jūlija plānots iekasēt arī jaunu motorizēto transportlīdzekļu nodokli, kas visvairāk skars dārgākas klases auto īpašniekus.
Nākamais finanšu ministrs Marts Verklaevs no Reformu partijas apgalvo, ka PVN palielināšana nākamgad Igaunijas budžetā ienesīs papildu aptuveni 230 miljonus eiro. Vēl papildu 40 miljonus eiro ļaušot iekasēt atsevišķu PVN atvieglojumu atcelšana. Pēc Verklaeva teiktā, jaunā motorizēto transportlīdzekļu nodokļa ieviešana ļaušot nodrošināt budžetā vēl 120 miljonus eiro gadā.
Koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka nodokļu palielināšana ir nepieciešama, lai varētu palielināt izdevumus valsts aizsardzībai līdz 3% no iekšzemes kopprodukta un īstenot pāreju uz zaļāku ekonomiku.
Igaunijas Centrālā banka šādu rīcību nosaukusi par atbildīgu, tomēr atzīst, ka no reformām iegūtie līdzekļi var nebūt pietiekami.
"Var redzēt, ka virziens ir – samazināt budžeta deficītu. Vēl ir grūti pateikt, kādā apjomā izdosies to izdarīt, bet ar šiem piedāvājumiem noteikti ne pilnībā. Tomēr ja valdība neietu šo ceļu, tas nozīmētu augstāku inflācijas spiedienu uz patērētājiem," norāda "Eesti Pank" Ekonomikas politikas nodaļas vadītājs Rasmuss Katajs.
Reformas ir nepieciešamas, taču neizbēgami tās ņems no cilvēku maciņiem, atzīst bankā. Turklāt līdz ar jaunās valdības plāniem Igaunija varētu kļūt par valsti ar visaugstākajiem patēriņa nodokļiem visā Eiropā. Patēriņa nodokļi ir tie nodokļi, kas attiecas uz precēm un pakalpojumim. Jau šobrīd Igaunija ieņem 3. vietu Eiropā pēc šo nodokļu apjoma.
Igaunijas sabiedrības sašutumu ir izsaucis tas, ka vairums partiju priekšvēlēšanu kampaņas laikā izvairījās runāt par nodokļu celšanu.
Vēlēšanās uzvarējušās Reformu partijas līdere un premjerministre Kaja Kallasa aizbildinājās, ka Igaunijas konstitūcija aizliedz jautājumus par nodokļiem nodot izlemšanai referendumos, tāpēc pirms vēlēšanām nav notikušas padziļinātākas debates par nodokļiem.
"Mēs runājam par to, ka ir jāsakārto valsts finanses, un ir divi veidi, kā to izdarīt – samazināt vai paplašināt nodokļu bāzi. Tas, ka par to maz runāja priekšvēlēšanu kampaņas laikā, ir viens jautājums, bet tas arī nebūtu saņēmis lielu atbalstu, ņemot vērā sašutumu, ko redzam pašlaik.
Tie ir grūti lēmumi, bet šie lēmumi ir jāpieņem, jo no tiem būs atkarīgs, cik neatkarīgi un pašpietiekami mēs būsim," Kallasa sacīja sabiedriskajam medijam ERR.
Šo Kallasas argumentu par vāju ir nodēvējuši ne tikai opozīcijas politiķi, bet arī bijušais Reformu partijas ģenerālsekretārs Martins Kuks. Viņaprāt, būtu bijis godīgi, ja partijas jau pirms vēlēšanām būtu atklāti runājušas par nepieciešamību celt nodokļus. Kuks arī norādīja, ka PVN palielināšana visvairāk skars iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.
Arī parlamenta opozīcijā esošās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas līderis Martins Helme uzskata, ka vēlētāji jaunajai valdībai nav devuši mandātu nodokļu palielināšanai, ko viņš tēlaini nosauca par sodu valsts nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Savukārt parlamentā neiekļuvušās centriski labējās partijas "Labējie" līdere Lavli Perlinga uzskata, ka ar gaidāmajiem nodokļu palielinājumiem valdība ir atteikusies no ekonomiskās izaugsmes.
Atturīgi vērtē tiešu sekošanu Igaunijas piemēram ar nodokļu celšanu
Sekot Igaunijas valdības piemēram tās plānotajās nodokļu sistēmas izmaiņās, kas paredz arī nodokļu celšanu, nebūtu pareizākā rīcība, jo dažādi blakus faktori abās valstīs ir atšķirīgi. Nodokļu pamatnostādnes Latvijā gatavos līdz rudenim, tāpēc pašlaik vēl nav konkrētu lēmumu par iespējamām nodokļu izmaiņām.
Valstu valdībām ir trīs iespējas, kā rīkoties nepietiekamu budžeta ieņēmumu situācijā. Pirmā – nefinansēt daļu sniegto pakalpojumu. Otrā – palielināt nodokļus un nodrošināt pakalpojumus, tajā skaitā – veselības aprūpes, izglītības, sociālās aizsardzības jomās. Trešā – pakalpojumu grozu saglabāt uz valsts parāda rēķina. Tā saistībā ar Igaunijas jaunās koalīcijas plānu būtiski celt visu sabiedrību ietekmējošus nodokļus vērtē Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas dalībnieks Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks no "Jaunās Vienotības".
"Tas, ko Igaunijas valdība ar šo pasaka, – ka vēlas sniegt saviem iedzīvotājiem pakalpojumus un nevēlas dzīvot uz parāda, tādēļ izvēlas palielināt nodokļus," sprieda Patmalnieks.
"Aizsardzībai mums ir iezīmēts lielāks finansējums, kas, protams, prasīs lielākus pamatbudžeta izdevumus arī Latvijā. Taču mums ir skaidri iezīmējušās divas jomas, kurās finansējums ir nepietiekams. Tās ir veselības aprūpe un sociālā aizsardzība, kurās vajadzīgs papildu finansējums, lai iedzīvotāji var saņemt labākus pakalpojumus no valsts puses," piebilda Patmalnieks.
Patmalnieks pastāstīja, ka nodokļu darba grupas līdzšinējās dažās sēdēs uzklausīts vērtējums par nodokļu sistēmu Latvijā pašlaik.
Pirmkārt, nodokļu sistēma Latvijā novērtēta kā pārāk sarežģīta, jo tajā ir daudz izņēmumu par dažādām nodokļu maksātāju grupām.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste iepriekš arī publiski vērtējis, ka nodokļu sistēmā nevajadzētu revolucionāras pārmaiņas, tā vietā būtiski piedāvāt darbību veicinošus nodokļu atvieglojumus uzņēmējdarbības sākšanai.
Tas saskan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidenta Aigara Rostovska vērtējumu par trīs galvenajiem uzdevumiem darbaspēka vides uzlabošanai Latvijā.
"Darbaspēka nodokļu mazināšanas virziens, jo tiem mums ir vieni no augstākajiem reģionā un Eiropā kopumā. Otrs ir regulējums mazajam biznesam. Jebkurā sabiedrībā ir grupa cilvēku, kuri darbojas nelielajā biznesā, un attīstītās valstis ir sapratušas, ka tajā līdz gadam apgrozījuma apjomam nodokļu slogs ir mazāks, kas ļauj brīvāk saimnieciski rosīties un nodrošināt sevi un valstij kaut ko samaksāt. Trešais virziens – nodokļu sistēmas vienkāršošana. Pašlaik Latvijā ir 14 veidu nodokļi un vēl dažādas nodevas. Tie ir tie trīs virzieni, kuros aicinām rosīties," komentēja Rostovskis.
Pret nodokļu sistēmas krasām izmaiņām iestājas arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns: "Teorētiski augstāki nodokļi nenozīmē sliktāku konkurētspēju. Mēs redzam visu Skandināviju. Bet mūsu situācijā vispirms jādomā par konkurētspējīgāku darba samaksu un uzņēmumiem. Ja mēs pie tā nepiestrādājam, tad arī sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek piepildītas. Ja palielinātu nodokļus, mūsu konkurētspēja kristos."
Uzņēmēju organizācijas ieskatā ir skaidrs, ka Latvijas nodokļu sistēma šobrīd ir mazāk konkurētspējīga nekā Igaunijā. Piebilstot daļēji pa jokam, Rostovskis izteicās, ka būtiskāko nodokļu celšana Igaunijā varētu uzlabot Latvijas konkurētspēju. Savukārt rīkoties tieši tāpat kā kaimiņiem nebūtu pareizs solis. Plānojot nodokļu sistēmas izmaiņas Latvijā, iespējami divi virzieni – palielināt nodokļus un no esošajiem nodokļu maksātājiem paņemt vēl vairāk, bet otrs, vēlamais, scenārijs būtu palielināt nodokļu maksātāju pulku, radot izdevīgus nosacījumus, kas ļauj paplašināt uzņēmējdarbību Latvijā. Uz šo virzienu nodokļu izmaiņu darba grupā uzstās darba devēju un uzņēmēju organizācijas, plānojot nodokļu pārskatīšanu.
Darba grupa nodokļu pamatnostādnes sagatavos līdz rudenim. Lielākas nodokļu izmaiņas Latvijā paredzamas no 2025. gada.
KONTEKSTS:
Igaunijas valdība plāno 2024. gadā palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par diviem procentpunktiem no pašreizējiem pamata 20%. 2025. gadā par diviem procentpunktiem tiks palielināts iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet no 1. jūlija kā jauns nodoklis tiks ieviests motorizēto transportlīdzekļu nodoklis.
Latvijā par nodokļu celšanu nediskutē, bet valdība plāno pārskatīt nodokļu politikas pamatnostādnes. Darba devēji rosina pārskatīt sociālā nodokļa likmi un IIN atvieglojumus, kā arī piedāvā arī mazināt darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaitu
