Pēc tam, kad Satversmes tiesa atcēla normu, kas ļauj cirst mazāka caurmēra kokus, Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņoja, ka ministrija atkārtoti virzīs izmaiņas, šoreiz veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Viņš solīja nekavējoties sasaukt Meža konsultatīvo padomi un virzīt grozījumus meža ciršanas noteikumos, saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm un ievērojot likumos noteiktās procedūras.
Savukārt Laviņš skaidroja, ka meža pamatnostādnes jaunam plānošanas posmam nebija un plānošanas dokumenta attiecībā uz meža pamatnostādnēm pašlaik nav.
"Es īsti nevaru saprast, kā zemkopības ministrs, neesot plānošanas dokumentam, pēc Satversmes tiesas sprieduma, kur ir norādītas atziņas par plānošanas dokumenta esību un tikai pēc tam rīcību, kurai jāsaskan ar plānošanas dokumenta virzienu, kā varētu šajā brīdī virzīt jaunu iniciatīvu par caurmēra samazināšanu," sacīja Laviņš, uzsverot, ka tā būtu pretruna ar ST spriedumā pausto.
Taču no jauna noteikumus varētu virzīt tad, ja tiktu pieņemts plānošanas dokuments, kurā kā iespējamais attīstības virziens paredzēta mežizstrāde ar mazāku caurmēru, atzina Laviņš.
Viņš skaidroja, ka vispirms būtu jāizstrādā jaunās meža pamatnostādnes nākamajam plānošanas posmam un jāparedz attīstības virzieni atbilstoši stratēģiskajam novērtējumam, kas jāveic par jaunajām politikas iniciatīvām. Tad būtu jāvērtē atbilstība ilgtspējas principam, lai sabiedrības labklājības, vides aizsardzības un ekonomikas intereses tiktu ņemtas vērā. Un būtu jāuzklausa visas iesaistītās personas.
"Kāpēc tad jāpieņem plānošanas dokumenti? Lai noteiktu attīstības virzienus un atbilstoši tam pieņemtu normatīvos aktus jeb veiktu rīcību. Kā varam veikt otrādi rīcību? Tas tak ir nesaprātīgi," uzsvēra Laviņš.
KONTEKSTS:
2022. gada vasarā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pirmā valdība atbalstīja izmaiņas koku ciršanas noteikumos, kas pēc būtības ļauj cirst jaunākus mežus. Ārkārtas lēmumu pieļaut jaunāku koku ciršanu valdība tolaik pamatoja ar enerģētikas krīzi un vajadzību palielināt tieši šķeldas ieguvi.
Ar to nebija mierā vides organizācijas, kas Satversmes tiesā apstrīdēja Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmes 115. pantam, kas sargā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
2024. gada aprīlī Satversmes tiesa secināja, ka norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst pamatlikumam, atceļot attiecīgos noteikumus. Tiesa secinājusi, ka iespējamā ietekme uz vidi netika pietiekami izvērtēta, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.
