Zemnieku saimniecība "Gundegas" apsaimnieko vairāk nekā 800 hektāru zemes, kur tiek audzētas piecas kultūras. Ziemas mieži saimniecībā tiek kulti pirmo reizi. Saimniecības darbinieks Jānis, kurš ar kombainu strādā jau vairāk nekā 10 gadus, norādīja, ka sezonā darbu esot daudz.
"Diena sākas no rīta. Aktīvi izpūst kombainu, sagatavot tehniku un, kad rasa aiziet prom, tad var sākt kult. Un tad līdz pašam vakaram, kamēr rasa neatnāk. Cik tur stundas sanāk, nezinu – 10, 12, kā kuru dienu," sacīja Jānis.
Ziemas mieži saimniecībā šogad iesēti 54 hektāru platībā. Lielā karstuma dēļ tie nogatavojušies krietni vien agrāk nekā citus gadus.
Zemnieku saimniecības "Gundegas" pārvaldnieks Artūrs Hāns norādīja: "Nevajadzētu būt tā, ka kvalitāte būtu ļoti cietusi, jo bija nedaudz arī lietus pa vidu. Nebija tāds sausums kā pagājušajā gadā. Un tieši tajā laikā, kad graudi brieda un veidoja savu masu un izskatu, tie lieti bija vairāk. Tā ka, teiksim, pagaidām nejūt, ka būtu kaut kas slikts ar kvalitāti noticis."
Ziemas mieži tradicionāli vairāk tiek audzēti Kurzemē un Zemgalē. To raža šogad vērtējama kā laba. Turpretī Vidzemē un Latgalē situācija ar jaunajām ražām šajā sezonā ir krietni sliktāka.
Biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons atzīmēja: "Tur gandrīz vai nav pārziemojis ziemas rapsis, tas nozīmē, ka šo platību vietā bija jāsēj vasarājs. Vasarājs, kas ir mazāk noturīgs pret sausumu, pret karstumu. Cik tie lauki ir redzēti un cik ir runāts ar saimniekiem, raža no šīm vasarāju platībām nebūs diez cik laba."
Klimata izmaiņas būtiski ietekmē laikapstākļus, līdz ar to ir grūti prognozēt, kādas varētu būt šī gada ražas kvalitātes sezonas beigās. "Zemnieku saeimas" eksperti norādīja, ka jau tagad saimniecībām jādomā par kultūru daudzveidību.
Trons sacīja: "Skaidrs, ka Latvijā lauksaimniekiem ir vairāk jāiet uz ziemāju sēšanu. To arī dara. Attiecīgi tā ir ražīgāka kultūra, izturīgāka pret sausumu, pret karstumu attiecīgi, bet arī tur ir izaicinājums, jo ne visās platībās var iesēt."
Liels izaicinājums labības audzētājiem ir arī cenu svārstības graudu biržā.
Zemnieku saimniecības "Gundegas" pārvaldnieks pauda: "Ir ļoti grūti noprecizēt, kad varētu būt labākais un augstākais cenas rādījums biržā, pie kura var kaut ko fiksēt, jo katru gadu viņas svārstās vismaz par 100 eiro uz augšu, uz leju."
Cenu, kādu saņems zemnieki par nodotajiem graudiem, nosaka graudu biržas, vadoties pēc specializētām formulām un pieprasījuma tirgū, šobrīd cenas ir teju par 10% zemākas nekā pērn.
