Ziņojums: ES pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšana citās dalībvalstīs arvien ir apgrūtināta

ES pilsoņiem ir tiesības izvēlēties, kur viņi vēlas strādāt. Tomēr, ņemot vērā to, ka dalībvalstis veselības un drošības apsvērumu dēļ turpina reglamentēt piekļuvi konkrētām profesijām, darbaspēka mobilitāte starp ES dalībvalstīm ir atkarīga no profesionālo kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas sistēmas. 

Reglamentēto profesiju skaits dalībvalstīs ievērojami atšķiras, piemēram, no 88 profesijām Lietuvā līdz pat 415 profesijām Ungārijā. Saskaņā ar pērnā gada datiem katra dalībvalsts reglamentē vidēji 212 profesijas. Saskaņā ar ES datiem par 2023. gadu 

visvairāk profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana reģistrēta sekojošām profesijām: ārsts, medmāsa un vidusskolas skolotājs. Arī Latvijā profesionālās kvalifikācijas savstarpēja atzīšana visbiežāk piešķirta medicīnas nozarē.

Lai profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesu atvieglotu, jau 2005. gadā tika pieņemta direktīva. Eiropas Revīzijas palātas pētīja, cik efektīvi EK nodrošināja direktīvas vienādu piemērošanu. Un, kā secinājuši revidenti, profesionālo kvalifikāciju atzīšana ES ir būtisks, bet maz un nekonsekventi izmantots mehānisms, ar ko īstenot tiesības strādāt kādā profesijā citā dalībvalstī.

Kā norādījis par revīziju atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Stefs Bloks, medmāsu vai mehāniķu, kas vēlas strādāt citā dalībvalstī, profesionālo kvalifikāciju atzīšanas process var atturēt, jo tas var būt ilgs un pārāk birokrātisks. 

Revīzijā konstatēts, ka starp dalībvalstīm pastāv milzīgas procesuālās atšķirības ES noteikumu piemērošanā, un šīs atšķirības kaitē tiem, kuri vēlas strādāt reglamentētā profesijā citā dalībvalstī.

Dalībvalstis regulāri neuzrauga atzīšanas procedūru ilgumu un ne vienmēr rīkojas tik ātri, kā to prasa ES direktīva. Tāpat konstatēti gadījumi, kad dalībvalstis nosaka personai īpašu pasākumu, piemēram, apmācību vai testu, nesniedzot pieteikuma iesniedzējiem pamatojumu. Tāpat arī maksa par atzīšanas procedūras izmantošanu nereti tiek noteikta patvaļīgi un starp dalībvalstīm ievērojami atšķiras.

Revidenti arī konstatēja, ka iestādes, piešķirot profesionālo atzīšanu, nav ņēmušas vērā brīdinājumus, ko sistēmā ievadījušas citas dalībvalstis. Tas noticis pat tad, ja brīdinājuma ieviešanai bijuši būtiski iemesli, piemēram, pārkāpumi, notiekoši disciplināri pasākumi vai notiesājoši spriedumi krimināllietās.

EK pārstāve Johanna Bernsela noraidījusi pārmetumus, ka profesionālo kvalifikāciju atzīšana ES nestrādā, vienlaikus nenoliedzot, ka uzlabojumi ir iespējami.

"Es vēlētos norādīt, ka dalībvalstis līdz šim ir pieņēmušas lēmumus par vairāk nekā vienu miljonu atzīšanas lēmumu. Līdz ar to, jā, ir vieta uzlabojumiem, mēs to apzināmies. Mēs esam pieņēmuši visas rekomendācijas, kas norādītas ziņojumā. Kopumā varu teikt, ka piekrītam – mums nepieciešama robusta sistēma, jo ir kritiski svarīgi ļaut profesionāļiem brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm. Mēs pastāvīgi uzlabojam to, kā noteikumi strādā, un to, kā tie veicina profesionāļu pārvietošanos Eiropas Savienībā," atzīmēja Bernsela.

Runājot par personām, kas vēlas strādāt ES, bet nav bloka pilsoņi, noslēgt profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas līgumu ar ES vēlas Lielbritānija, precīzāk, vēlēšanās uzvarējušie leiboristi šādu punktu ir iekļāvuši savā vēlēšanu programmā. Briti ir ieinteresēti, lai arī viņu profesionāļi, piemēram, juristi un baņķieri, varētu brīvāk strādāt visā kontinentā, paverot jaunus tirgus Lielbritānijas pakalpojumu sektoram.