ĪSUMĀ:
- Šogad 7 mēnešos – par 10% mazāk kravu nekā pērn šajā laikā.
- Mazāk enerģētisko kravu – arī Eiropas Zaļā kursa dēļ.
- Jūtamas arī sankcijas - mangāna rūdas tranzīta aizliegums.
- Rīgas osta cer uz ražošanu, kas eksportēs; fokusā arī lauksaimniecības un kokmateriālu kravas.
- Liepājas osta realizē vairākus projektus, kas nodrošinās kravu apgrozījumu nākotnē.
Šogad 7 mēnešos – par 10% mazāk kravu nekā pērn šajā laikā
"Šajā gadā lielās ostas pārkrāvušas ap 34 - 35 miljoniem tonnu kravu," stāstīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jānis Kasalis.
Vērtējot šī gada pirmos septiņus mēnešus, ostas pārkrāvušas mazāk nekā iepriekšējos divus gadus attiecīgajā periodā.
"Tātad tas ir praktiski 20% mazāk nekā 2022. gadā un 10% mazāk nekā pagājušajā gadā.
Tās, protams, ir sankcijām pakļautās kravas. Kā mēs zinām, ir 14 Eiropas Savienības sankciju paketes, ir ASV un Lielbritānijas sankcijas. Un kopā tas, protams, izdara spiedienu uz pārkrauto kravu apjomu," atzina Kasalis.
Viņš norādīja, ka lielākais kritums šogad ir enerģētiskajās kravās un tas nav cieši saistīts ar sankcijām, bet gan Eiropas Savienības izvēlēto zaļās ekonomikas kursu.
"Tātad ogļu kravas mums ir samazinājušās kopš 2021. gada. 2022. gadā mums parādījās diezgan liels ogļu uzplūdums, jo bija nepieciešams palīdzēt Polijai ar šīm oglēm, kur tika veidoti šie enerģētiskie uzkrājumi, jo 2022. gadā tirgū bija diezgan liela panika," atklāja Kasalis.
Protams, nozīmīgu robu pārkrauto kravu apjomā iesit naftas produktu sarukums.
Sankciju ietekme ir jūtama
"Ja mēs skatāmies uz sankciju ietekmi, tad, protams, tonnās lielākā ietekme ir uz mangāna rūdu. Ja mēs pagājušā gadā Latvijā pārkrāvām pusotru miljonu tonnu, tad šajā gadā ir runa par apmēram 300 tūkstošiem tonnu, kas tika iekrautas pirmajā pusgadā. Protams, ka tagad nekas netiek krauts. Visa krava ir izvesta un, cik man ir zināms, tad nekur nekas nav palicis, jo arī nevar palikt," stāstīja Kasalis.
Mangāna rūdas tranzīts notika Rīgas un Ventspils ostās.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš stāstīja, ka šogad kravu apgrozījums ir par 8% mazāks nekā pagājušā gadā, un viņš nenoliedza, ka pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekme ir jūtama, tostarp mangāna rūdas tranzīta aizliegums.
"Šīs izmaiņas ir radījušas virkni jaunu iespēju, teiksim, Centrālāzijas valstis, kas ir zināmā mērā mūsu fokusā. Bet skaidrs, ka kravu pārvadājumi caur ostu zināmā mērā bez vietējā tirgus apmierināšanas gan imports, gan eksports, kas kardināli nav ļoti mainījies, tad viss pārējais ir saistīts ar pārvadāšanu uz kaut kurieni, un tā daļēji ir Centrālāzija," klāstīja Ansis Zeltiņš.
Meklē jaunas iespējas – ražotnes Latvijā
Uz Latvijas Radio jautājumu, kā Latvijas ostas jau šobrīd un tuvākajos gados plāno pārorientēt darbu, lai kompensētu sankcijām pakļauto kravu iztrūkumu, Ansis Zeltiņš pauda: "Ir zināms potenciāls piesaistīt ražošanu dažādām stratēģiskām komponentēm, kas vēsturiski ir ražotas Ķīnā. Tas fokuss ir virkne kritiskās ražošanas elementu pārvirzīšanai atpakaļ uz Eiropu".
"Šis varētu būt tas segments, kur būtu jācenšas ne tikai ostām, bet Latvijai kopumā šāda tipa ražotnes un investīcijas piesaistīt," norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Tāpat svarīgs virziens šobrīd un nākotnē, pēc Zeltiņa paustā, ir pašmāju importa un eksporta kravu pārkraušana. Fokuss ir lauksaimniecības un kokmateriālu produktu kravas.
Arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis neslēpa, ka, lai gan šis gads pārkrauto kravu apjoma ziņā Liepājas ostai ir bijis veiksmīgāks nekā pagājušais, kopumā Krievijas sāktais karš Ukrainā ir ieviesis korekcijas.
Un šobrīd Liepājas ostā strādā pie vairākiem lieliem, jauniem projektiem, kas nodrošinās jaunus kravu apjomus nākotnē.
"Šajā rudenī ekspluatācijā tiek nodots dzeramā ūdens eksporta terminālis. Tā varētu būt pietiekoši nozīmīga krava Liepājas ostai. Plānots apmēram trīs miljoni tonnu dzeramā ūdens eksports gadā pie maksimālās jaudas," atklāja Uldis Hmieļevskis.
Liepājas ostā plānots attīstīt vēja parka būvniecībai nepieciešamo infrastruktūru, un 55 hektāru platībā tiks veidotas piestātnes. Tāpat ir noslēgts līgums ar komersantu, kas Liepājas ostā plāno būvēt ūdeņraža ražotni.
"Tieši tāpat ir projekti par SAF degvielas jeb bezemisiju aviācijas degvielas ražotnes būvniecību Liepājā, un attiecīgi eksportēt šo degvielu caur ostu pie klientiem. Tāpat ir vienošanās ar "Fokker", kas plāno Liepājā būvēt, tas jau būs kāds 2030. gads, lidmašīnu montāžas ražotni ar zaļo ūdeņraža dzinēju. Faktiski strādājam pie daudziem šādiem liela mēroga investīciju projektiem, kas radikāli mainīs gan Liepājas rūpniecības, gan ostas darbību," stāstīja Hmieļevskis.
Šie visi projekti Liepājas ostā tiks attīstīti tuvākajos trīs līdz četros gados.
