ĪSUMĀ:
- Latvijas zinātnieki izpētījuši, cik draudzīgi dabai saimnieko pašvaldības.
- Dati palīdzēs pašvaldībām saprast, kas jāuzlabo kopējai iedzīvotāju labklājībai.
- Pašvaldības pēc rezultātiem iedalītas piecās grupās – līderos, ekspertos, praktiķos, apzinīgajos un nogaidošajos.
- Līderos ir divas pašvaldības – Ventspils pilsēta un Līvānu novads.
- Vēl daudz darāmā ir Ludzas un Krāslavas novados.
- Iedzīvotāju aptaujā secināts – cilvēki uzskata, ka pašvaldības saimnieko atbildīgāk nekā paši cilvēki.
Aprites ekonomikas pamats ir pārliecība, ka jebkurš materiāls ir resurss, ko pēc lietošanas var pāstrādāt vai no tā radīt kādu paliekošu vērtību, piemēram, samazināt atkritumu apjomu, lietojot savu dzeramā ūdens pudeli, nevis ikreiz pērkot jaunu. Kā arī rūpēties par esošajām lietām un tās vajadzības gadījumā salabot, vai nodot otrreizējai pārstrādei, piemēram, apģērbu.
Vairāk nekā 20 Latvijas zinātnieki veikuši plašu pētījumu, kurā analizēts tas, kā pašvaldības pārvalda savus resursus, apsaimnieko notekūdeņus un atkritumus. Pētnieki pašvaldību pārstāvjus un plašāku sabiedrību iepazīstināja ar indeksa rezultātiem.
"Pirmo reizi Latvijā mums ir informācija par visu Latviju, par visām pašvaldībām. Mēs varam novilkt strīpu, kāda ir situācija šobrīd, 2024. gada pirmajā pusgadā. Un tagad mēs varam pateikt, – uz pagātni mēs vairs neskatāmies, mēs strādājam nākotnei, jo mums ir dati. Mums ir informācija," sacīja vadošā pētniece Dzintra Atstāja. Viņa pauda, ka šis ir lielisks brīdis, kad var sākt no baltas lapas, jo rezultāti ir zināmi, un pašvaldības var domāt, ko darīt tālāk.
"Mēs nemeklēsim vainīgos, mēs nemeklēsim labākos, mēs nemeklēsim sliktākos. Mēs nevērtēsim apmierinoši labi vai slikti. Mēs zinām, kā ir.
Šis ir tas brīdis, kad inventarizācija ir veikta, un katra pašvaldība pati redz to ceļu, ko iet tālāk. Vai mums šobrīd ir gana labi tā, kā ir, vai mēs varam piesaistīt investīcijas, vai mēs varam vēl aktīvāk izmantot zaļo publisko iepirkumu.
Vai mums ir nepieciešams varbūt kādā mājaslapā uztaisīt sadaļu par aprites ekonomiku, lai mudinātu iesaistīties arī iedzīvotājus, vai otrādi – mums jau iedzīvotāji tik daudz dara un skolā tik daudz notiek, ka mums ir citas prioritātes, kuras attīstīt."
Pētījuma rezultāti – līderos Ventspils pilsēta un Līvānu novads
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).
"Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, tās apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.
Savukārt "Eksperti" pārvalda aprites ekonomikas elementus, īsteno tos praksē un spēj savus centienus izskaidrot iedzīvotājiem. Kopā šajā grupā ir septiņas pašvaldības – Dienvidkurzemes novads, Valmieras novads, Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Kuldīgas novads, Liepājas valstspilsēta un Smiltenes novads.
Tikmēr "Praktiķu" grupā, kas īsteno nozīmīgu aprites ekonomikas iedzīvināšanu pašvaldībā un plaši iesaista iedzīvotājus, ir 19 pašvaldības: Rīgas valstspilsēta, Ogres, Jēkabpils, Balvu, Cēsu, Aizkraukles, Jelgavas, Salaspils, Augšdaugavas, Ķekavas, Tukuma, Alūksnes, Dobeles, Olaines, Valkas, Gulbenes, Madonas, Mārupes un Ropažu novads.
Ceturtā jeb "Apzinīgo" grupa, kurā ir 11 pašvaldības, īsteno aprites ekonomikas principus un skaidro tos iedzīvotājiem. Tajā ir šādas pašvaldības: Bauskas, Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novads, Jelgavas valstspilsēta, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novads.
"Nogaidošo" grupā, ko pētnieki raksturo, ka tajā esošās pašvaldības apzina iespējas integrēt apritīgumu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, ir Ludzas novads un Krāslavas novads.
Indeksā izdalītas četras kategorijas
Indeksa aprēķinā iekļautas četras kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana. Izvērtējums ļauj katrai pašvaldībai detalizētāk saprast, kuras ir tās jomas, kur nepieciešami papildu uzlabojumi.
Resursu pārvaldībā pirmo piecinieku veido Ventspils valstspilsēta, Valmieras novads, Liepājas, Rēzeknes un Daugavpils valstspilsēta.
Ekonomikas un uzņēmējdarbības kategorijā – Ventspils valstspilsēta, Daugavpils valstspilsēta, Jelgavas, Aizkraukles un Ogres novads.
Sabiedrības iesaistes kategorijā – Dienvidkurzemes novads, Līvānu novads, Rēzeknes valstspilsēta, Rīgas valstspilsēta un Salaspils novads.
Tikmēr prasmīgas saimniekošanas kategorijā – Dienvidkurzemes novads, Daugavpils valstspilsēta, Jūrmalas valstspilsēta, Smiltenes un Kuldīgas novads.
Noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis
Indeksa datu objektivitātē būtiski bija arī tas, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības centienus, un vienlaikus arī tika noskaidrots, kā sabiedrība vērtē savu rīcību kontekstā ar aprites ekonomiku. Kopā aizpildītas 3223 anketas.
Dati atklāj, ka iedzīvotāji kopumā uzskata, ka pašvaldības saimnieko atbilstoši aprites ekonomikas principiem vairāk nekā paši cilvēki.
Vienlaikus respondentu vērtējumā vietvaras varētu būt taupīgākas ar resursiem.
Ja pašvaldības uzskata, ka savus resursus, piemēram, degvielu, ūdeni, elektrību un dažādus materiālus, taupa gana, tad iedzīvotāji šajā pozīcijā dod krietni zemāku vērtējumu.
Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un pašu vērtējumā pašvaldības lielākoties saimnieko gudrāk nekā cilvēki, piemēram, izmanto atjaunīgo enerģiju, uzlabo ēku energoefektivitāti, izmanto viedās tehnoloģijas un e-parakstu.
Izņēmums gan ir atkritumu joma (šķirošana un samazināšana) un inventāra izmantošana (lietotu preču izmantošana, salūzušā remonts, nevis jauna iegāde) – šajās pozīcijās novadu un valstspilsētu iedzīvotāji vietvaras un arī pašas pašvaldības sevi ir novērtējušas pieticīgi.
Atklāts arī tas, ka iedzīvotāji ne īpaši bieži izmanto ar apritīgumu saistīto infrastruktūru, ko pašvaldības nodrošina, piemēram, auto nomu, publisko vingrošanas inventāru un arī sabiedrisko transportu.
"Sporta laukumi un publiski izmantojami trenažieri vai dzeramā ūdens uzpildes vietas. Tās arī patiesībā ir lielākā mērā pieejamas, nekā iedzīvotāji tās izmanto. Tad šeit ir jautājums pašvaldībām, kas tad ir tas gala rezultāts – tas, ka mēs šo infrastruktūru uzbūvējam?
Kā mums pamudināt, ka viņi tiešām sporto, ka viņi tiešām lieto ikdienā ūdeni un nēsā līdzi pudeles, nevis pērk tās kioskos?"
pašvaldības uzrunāja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
Pašvaldības apņemas sniegumu uzlabot
Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas eksperte Anna Ance Rusova-Lūse norādīja, ka Rīga plāno savu sniegumu uzlabot: "Jautājumi ir izaicinoši, un šobrīd arī Rīgā tiek strādāts pie aprites ekonomikas rīcības plāna, kas tiks īstenots no 2026. gada. Un attiecīgi tajā arī tiek plānotas dažādas rīcības astoņās dažādās jomās. Ir atkritumi, bet ir arī būvniecība, energoresursi, enerģētika."
Plāna izstrādē iesaistīti arī iedzīvotāji no Rīgas apkaimju biedrībām, un secināts, ka arī sabiedrībai ilgtspējas jautājumi interesē un uztrauc. To atzina arī Augšdaugavas novadā, kur pašvaldības sniegums šajā jomā novērtēts tāpat kā galvaspilsētā.
"Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir iesaistīties un virzīties apglabāto atkritumu apjoma samazināšanā un visām tām darbībām, kuras ir vērstas uz šo. Uzlabot, attīstīt, pilnveidot un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus šajā procesā. Šobrīd arī esam ceļā uz atkritumu reģionālo centru izveidi. Nupat ir apstiprināts Latgales atkritumu apsaimniekošanas plāns," skaidroja Augšdaugavas novada pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Guna Novika.
Tagad pašvaldības var paraudzīties, kā tās izskatās uz Latvijas fona, salīdzinot ar citām vietvarām, un saprast, kuri jautājumi prioritāri jārisina. Un var arī lūgt labu padomu kaimiņiem.
Detalizētāk ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.
