ĪSUMĀ:
- Saimniecībā Blīdenē vairāk iegulda profilaksē; spriež, ka beigās antibiotikas izmaksātu tikpat.
- Saimniecībā Lestenē antibiotikas lieto mērķēti, lai "nešautu ar lielgabaliem pa zvirbuļiem".
- Veterinārārsti: Antimikrobiālā rezistence ir būtiska problēma, ārsti un fermeri vieni to neatrisinās.
- PVD: Latvijā virs ES vidējā līmeņa lieto antibiotikas, kuras veicina rezistenci.
- PVD plāno kopējas apmācības lauksaimniekiem un veterinārārstiem.
Zootehniķis: Liela nozīme profilaksei, antibiotikas lietojam tikai īpašos gadījumos
Blīdenes pagasta piena saimniecībā SIA "Rāvas" kopumā novietnēs ir aptuveni 900 lopi. Zootehniķis Ilgvars Cielava stāsta, ka ar antimikrobiālo rezistenci ikdienā nesaskaras, jo pirms kāda laika ganāmpulkam veikti testi, kas ļāvuši noskaidrot, kuras antibiotikas konkrētajiem dzīvniekiem iedarbojas, ja ir saslimšanas, bet ganāmpulka veselībai būtiskākais ir profilakse.
"Īpaši situācija diezgan krasi mainījās, kad pirms 3 gadiem uzstādījām slaukšanas zālē automātisko pēcslaukšanas tesmeņa apstrādi un aparātu dezinfekciju, ko tas veic pēc katras govs automātiski, proti, ja kāda no govīm ir ar saslimšanu, tad tā nekādā veidā neizplatās, piemēram, biežāk sastopamie mastīti.
Taču, ja tomēr gadās, tad mēs vispirms cenšamies lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un, ja nav manāmi uzlabojumi, tikai tad lietojam antibiotikas," stāsta Ilgvars Cielava.
Tāpat pie profilaktiskiem pasākumiem zootehniķis min arī labturību - guļvietu tīrību un kāju vannas, kurās govis dezinficē kājas divas reizes nedēļā, lai izvairītos no nagu infekcijām, kas ir bieža kaite lopiem.
Vai saimniecībām tas ir arī rocības jautājums, lai varētu vispār atļauties labu profilaksi?
Cielava atzīst, ka, "protams, tas viss maksā, bet es teiktu, ka tās izmaksas varētu būt beigās līdzīgas, kā plaši pielietojot antibiotikas,
bet, to darot, veidojas tieši daudzas citas problēmas, kad tās zāles vienā brīdī pārstāj darboties un tās izmaksas tad paliek arvien lielākas, bet, pielietojot pareizu profilaksi, izmaksas arvien samazinās. Tās starta izmaksas varētu būt līdzīgas, un tās antibiotikas var jau arī nostrādāt tā, ka tas dzīvnieks neaiziet bojā, bet jebkura slimošana saistās ar produktivitātes zaudēšanu."
Lauksaimnieks: Medikamenti ir jālieto mazāk, un jāvērtē katra dzīvnieka saslimšanas iemesli
Savukārt lauksaimniekam Egilam Seņkānam saimniecībā Lestenē ir aptuveni 1000 lopu.
Viņš izrāda vetārsta noliktavu, kur "ieliek to petri plati (piena paraugu) un tur ir barotne, un 36 grādos uz nakti tur sadīgst konkrētie (slimības) ierosinātāji, bet ir jāmāk arī atpazīt tos".
Pilnībā no slimībām izvairīties nav iespējams, bet, lai cīnītos ar antimikrobiālo rezistenci, medikamenti ir jālieto mazāk, un ikdienā jāanalizē katra dzīvnieka saslimšanas iemesli, vērtē lauksaimnieks.
"Mēs noņemam piena paraugu, uzsējam viņu uz barotni un paskatāmies, uz ko tas slimības ierosinātājs reaģē, un lietojam antibiotikas selektīvā veidā, bet bez antibiotikām, tāpat kā humānajā medicīnā, iztikt nevar," saka Seņkāns.
"Tad, kad tās ir vajadzīgas, tās ir jālieto, bet ir jāskatās precīzs ierosinātājs, lai lieki nešautu ar lielgabalu pa zvirbuļiem. Tās ir arī izmaksas, un tā var būt arī risks uz rezistenci. Protams, ir arī dzīvnieki, kas ir jāizvērtē, ja govs regulāri un pastiprināti slimo, tad no viņas ir jāatvadās, tas nozīmē, ka jāveic arī atlase jeb brāķēšana," saka Seņkāns.
Jautāts, vai mērķēta antibiotiku lietošana tiešām arī palīdz mazināt tos rezistences gadījumus, vai kopumā ganāmpulkā pieaug tas, ka dzīvnieki medikamentus nepanes, saimnieks atbild noraidoši.
"Nē, nav novērojams, ka pieaugtu, tas ir vienkārši ikdienas dzīvnieku novietnes menedžmenta rutīnas darbs. Ir vieglāk, ka dakteris paņem un spricē kaut ko, bet ar profilaksi ir daudz grūtāk, tas ir rutīnas darbs ilgtermiņā, nu, kā nu kurā gadījumā izdodas, tas ir jautājums," saka Seņkāns.
Veterinārārsti: Antimikrobiālā rezistence ir būtiska problēma
Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs Ilmārs Dūrītis vērš uzmanību, ka antimikrobiālā rezistence ir būtiska problēma gan lauksaimniecības dzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Tādēļ centieni izvairīties no antibiotiku liekas lietošanas kļūs arvien aktuālāki.
Arī biedrība mudina lauksaimniekus vienmēr noteikt slimības ierosinātāju pirms zāļu lietošanas.
"Tas, protams, arī sadārdzina ārstēšanas procesu, un tajā pašā laikā es šeit saredzu arī valsts iespējas. Dažādas antimikrobiālās ierobežošanas programmas, kas šo testu infekciju slimības gadījumā, piemēram, apmaksā vai daļēji apmaksā no valsts. Un antibiotiku izvēle būs daudzkārt precīzāka," saka Ilmārs Dūrītis.
"Es domāju, ka veterinārārsti vieni paši ar fermeriem nevar šo problēmu ierobežot un atrisināt, tur jābūt vēl dažādiem valsts mehānismiem.
Un vēlreiz uzsverot, cik ārkārtīgi nopietni jādomā arī par antibiotikas pieejamību un kontroli, jo nereti tomēr vetārsts, ierodoties pie slima dzīvnieka novietnē, konstatē, ka šīs antibiotikas ir tikušas lietotas. Turklāt bez veterinārārsta saskaņojuma un norādījuma," norāda Ilmārs Dūrītis.
Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro zāļu uzraudzības sektora vadītāja Andra Sargūna iezīmē, ka inspektori dzīvnieku novietnēs pārbauda zāļu piegādi, uzglabāšanu un uzskaiti, bet zāļu lietošana ierobežota netiek, tas atkarīgs no veterinārārstiem.
Tāpat PVD ievāc datus par vairumtirdzniecībā izplatītajām antibiotikām.
"Mēs virs ES vidējā līmeņa lietojam tādas antibiotikas, kuras tieši veicina pastiprinātu antimikrobiālās rezistences veidošanos, un šis ir tas lauciņš, pie kura mums ir jāstrādā un vairāk jāinformē.
Ir plānotas kopējas apmācības lauksaimniekiem un veterinārārstiem, kas notiks šogad Rīgā, un tās būs praktiskas apmācības par jaunumiem rezistences apkarošanā," informē Andra Sargūna.
Apmācības lauksaimniekiem un veterinārārstiem finansē Eiropas Komisija, un tās plānotas decembrī Rīgā.
