Pērn rudenī plaši pieminēts fakts, ka 19 pašvaldībām bija vajadzīga valsts budžeta ārkārtas "piešprice", lai nodrošinātu tādas pamata funkcijas kā bērnudārzu darbu, sociālos pabalstus un citas. Vairākās vietās nācās atteikties no brīvpusdienām un ielu remontiem, jo izdevumi augot ātrāk nekā ieņēmumi.
Šā gada sākumā, vēl gatavojoties apstiprināt šā gada budžetu, vairākās pašvaldībās bija grūtības sabalansēt izdevumus un ieņēmumus, bet pašlaik situāciju izdevies nosacīti stabilizēt
– tā Latvijas Pašvaldību savienības ziņojumā minēto šodien Saeimas komisijā komentēja Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Būtiski, ka, ņemot vērā no nākamā gada plānotās nodokļu izmaiņas, FM pašvaldību budžetos nākamgad prognozē papildu 224 miljonus eiro, kas kompensētu līdzšinējo iztrūkumu pašvaldību budžetos. Šī gada iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi gada 8 mēnešos pārsnieguši prognozi par aptuveni 100 miljoniem eiro, kas palīdzējis arī pašvaldību budžeta situācijā, norādīja Komisare.
"Uz pagājušās nedēļas beigām koalīcijas partneri vienojās, un ir runa par 90,7 miljoniem eiro, tos mēs piedāvājam iekļaut pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, daļu kā iedzīvotāju ienākumu nodokli atgriežot, daļu kā valsts budžeta dotāciju," sacīja Komisare.
Taču ir skaidrs, ka nākamais atkal būs izdzīvošanas budžets. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija aicinās Finanšu ministriju paredzēt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
Aicina atjaunot kādreizējo nodokļa sadali
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvētie parlamentārieši ir bijuši vai nu pašvaldību deputāti, vai vadītāji. Tas arī atspoguļojas viņu interesē par pašvaldību rocību. Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis ("Jaunā Vienotība") interesējās, vai varētu atjaunot iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadali proporcijā 80% pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā, kā tas bija pirms 2022. gada, kad 5% pārdalīja par labu valsts budžetam:
"Vai Finanšu ministrija, aizbildinoties ar valsts drošības pasākumiem, tomēr neplāno pašvaldībām atjaunot IIN daļu? Jūs sakāt, ka nodoklis labi pildās, var pabalstīt pašvaldības un kam grūtāk, tam vairāk. Taču vajadzētu sistēmisku un stabilāku pieeju."
Atbildot Kristovskim, FM pārstāve Komisare gan norādīja, ka šobrīd šādām izmaiņām valstij nav naudas.
IIN ieņēmumu proporcijas atjaunošana pašvaldību interesēs ir bijis ikgadējs sarunu temats.
Pašlaik FM neredzot iespēju šo modeli mainīt, taču valdības darba kārtībā par to būšot saruna.
Komisare skaidroja, ka budžeta iespējas visā valstī ietekmējusi gan kovida pandēmija, gan drošības izaicinājumi – kopš 2020. gada notikušas daudz lietas, kas ietekmē budžeta iespējas valstī un pašvaldībās. Tikmēr drošībā ir jāieguldās visvairāk, un ministrijām ir jāsamazina savi izdevumi.
Pašvaldībās situācija saspringta
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda, ka patlaban jau 19 pašvaldību, lielākoties Latgalē, vairs nespēj pildīt pamatfunkcijas bez papildu valsts naudas. Pirms gada kritiska finanšu situācija bijusi septiņās pašvaldībās.
"Likās pavasarī, kad mēs sākām runāt, ka ir pietiekoši ilgs laiks, lai tiešām sakārtotu jautājumus, jo tas ir vitāli nepieciešams pašvaldībām ne tikai Rīgā, Pierīgā, bet vēl jo vairāk tas ir nepieciešams Latgalē, kur līdzekļi jau pagājušogad pietrūka."
Viņš minēja, ka pēdējos četros gados valstij nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 62%, bet pašvaldībām – par 27%.
Tāpat pašvaldībās veikta aptauja, kurā noskaidrots, ka
39% pašvaldību nepietiek līdzekļu, lai izpildītu pienākumus, ko valsts ar saviem lēmumiem tām ir uzlikusi.
"Šeit vairs nav runas par 22 obligātajiem pašvaldību pienākumiem. Tas arī rada šos zaudējumus," sacīja Kaminskis. "Es dzirdu, ka ir signāli, ka mēs nespēsim arī apgūt Eiropas Savienības projektus, kas ir vieni no līdzekļiem, kas ieplūst šajās teritorijās."
Sarunas turpināsies līdz mēneša beigām
Arī kādreizējais Ādažu mērs un kādreizējais pašvaldības pārraugošās ministrijas vadītājs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") turpināja tematu par pašvaldību patstāvīgumu un lielāku neatkarību no valdības lēmumiem. Esot Saeimas opozīcijā, viņš kritizēja, ka valsts resorā nav manāmi centieni būtiski ierobežot izdevumus, kamēr vairākām pašvaldībām atkal būs grūtības nodrošināt savas pamatfunkcijas:
"Latvijas pašvaldības finansēšanas modelī izteikti kļūst kā izpildkomitejas. Tās dzīvo no pārdalītās naudas, skatās uz valdību – iedos vai neiedos. Tā vietā, lai veidotu Eiropas pašvaldību modeli, kurā tās dzīvo no pašu ieņēmumiem un ir autonomas. Jā, valsts budžeta daļa, bet ar prognozējamiem ieņēmumiem, kā uzņēmējam, izvēloties savu stratēģiju, savu biznesa platformu, dzīvojot pašai no savām izvēlēm."
FM eksperte Inta Komisare pauda, ka sarunas ar pašvaldību interešu pārstāvjiem turpināsies līdz septembra beigām. To, ka iespējami arī kādi ārkārtas risinājumi, pierāda arī pērn pēdējā brīdī rastais papildu finansējums lielākajās grūtībās nonākušajām pašvaldībām.
FM ar Latvijas Pašvaldību savienību tradicionāli pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā paraksta vienošanās un domstarpību protokolu par konkrētām pozīcijām. To paredzēts darīt arī šogad.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija šī gada pavasarī izstrādāja sākotnējo projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim, piedāvājot mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. Priekšlikumi paredz, piemēram, pašvaldības rīcībā pilnībā atstāt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī izlīdzināšanai nepakļaut daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Ja diskusijas ar vietvarām veiksies raiti, to varētu ieviest no 2025. gada.
Tomēr no Rīgas tālākas pašvaldības uzskata, ka jaunais modelis nerisina reģionālās atšķirības. Ar piedāvājumu nav mierā arī galvaspilsēta, sakot, ka pēc izlīdzināšanas mazāk turīgām vietvarām naudas tēriņiem paliek vairāk nekā Rīgai.
Starp pašvaldībām un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju panākta vienošanās izvērtēt aizņēmumu summas palielināšanas iespējas pašvaldību prioritārajiem investīciju projektiem.
