Latvijas uzņēmums startē kosmosa misijā «Hēra» ASV. Ko tas dos nozarei?

"Misijas palaišana bija mistika"

Sengrieķu dievietes vārdā nosauktā misija "Hēra" kosmosā tika palaista 7. oktobrī ar "SpaceX" ražoto "Falcon 9" nesējraķeti, un šajā misijā piedalās arī Latvijas kosmosa industrijas uzņēmums "Eventech".

Pirmdien, 7. oktobrī, Latvijas Ekonomikas ministrijas un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas pārstāve Angelīna Bekasova Latvijas Radio no Floridas ziņoja: "Misijas palaišana bija mistika. Tagad Floridai tuvojas ļoti stipra vētra. Notiek evakuācijas, būs tornādo. Bija ļoti slikts laiks. Un kosmosā, lai attīstītu tādu dārgu misiju, nevaram riskēt. Tāpēc bija tikai 30% iespējamība, ka šo misiju palaidīs kosmosā. Visi bija ļoti priecīgi, ka beidzot ir šī diena, bet visi arī ļoti stresoja, ka varbūt nekas nenotiks.

Visu dienu bija vējš un lietus, un tieši stundā, kad bija plānota misijas palaišana, debesis kļuva skaidras. Visi šokā, mistika. Viss notika, kā plānots.

Pēc tam mums bija svinīgs pasākums, un man bija lepnums par milzīgās komandas milzīgo darbu."

Pirmā šāda veida misija pasaulē

Bekasova bija vienīgā pārstāve no Baltijas, jo Lietuva un Igaunija šajā misijā nepiedalās. Viņa misiju dēvēja par veiksmes stāstu Latvijai un nozīmīgu visai nozarei:

"Misija ir saistīta ar Zemes aizsardzību pret asteroīdiem, un tā ir pirmā šāda veida misija pasaulē. Misijas koncepcija bija attīstīta jau 2004. gadā. Pasaulē labi zina, un mēs arī zinām no skolas, ka asteroīdi var apdraudēt Zemes drošību. Ja mēs zinātu, ka kaut kas ļoti liels lido Zemes virzienā, nezinātu, ko darīt. Pasaulē arī zināja, ka eksistē bināri asteroīdi, bet mēs nezinājām, kā tie formējas, kāpēc, no kā tie sastāv, un šāda informācija dotu papildu informāciju par kosmosu. Un beidzot NASA un Eiropas Kosmosa aģentūra attīstīja kopīgu plānu."

Pirms diviem gadiem NASA misija "Dart" sekmīgi ielidoja Domorfos asteroīdā, un tās mērķis bija mainīt asteroīda lidojuma trajektoriju.

Savukārt šonedēļ palaistās misijas "Hēra" uzdevums ir izpētīt, kā mainīta asteroīda lidojuma trajektorija, no kā sastāv asteroīds un citus parametrus,

skaidroja Bekasova:

"Tā ir zinātnes un drošības sagatavošanas misija. Mēs iegūsim datus pēc diviem gadiem, jo ceļš līdz asteroīdam aizņems tieši divus gadus. Misijas budžets ir diezgan liels – ap 360 miljoniem eiro. [Tajā] piedalās ap 22 valstīm, tostarp Latvija, pateicoties uzņēmumam "Eventech"."

Gadu desmitu vietā uzaicinājums piedalīties saņemts jau pēc diviem

Bekasova šo sauc pa veiksmes stāstu. Kāpēc? Pirms četriem gadiem Latvija ieguvusi Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu un jau drīz saņemts uzaicinājums piedalīties "Hēras" misijā.

Citām valstīm nākoties gaidīt pat gadu desmitus, lai tiktu pie dalības līdzīgās misijās, bet Latvijai tas izdevies divu gadu laikā.

Lielā mērā tas noticis, pateicoties "Eventech" tehnoloģijai, sacīja Bekasova:

""Eventech" [tehnoloģija] ir pieprasīta un unikāla kompetence. Tā var ļoti precīzi mērīt laiku – pikosekundēs. Ja to izteiktu kā daļu no sekundes, ko varam uztvert, tad būtu piecpadsmit nulles aiz komata. Viņu tehnoloģiju jau sen izmanto NASA, 70% no stacijām visā pasaulē, kas ar speciāliem lāzeriem novēro kosmosa objektu novietojumu."

Uzņēmums gatavojas jau nākamajai misijai

Arī "Eventech" direktors Pāvels Razmajevs ir gandarīts par iespēju piedalīties šajā misijā. Satiekoties uzņēmuma telpās Ķīpsalā, viņš rādīja nelielu ierīci jeb, kā pats saka, dzelžus, kam līdzīgi nogādāti kosmosā:

"Šis ir inženieru modelis. Tā ir otrā izstrāde fināla produktam. Ceļš, lai izstrādātu dzelžus kosmosam, ir garš. Tā nav tikai prototipēšana, bet daudz vairāk soļu. Jo vispirms vajag verificēt tehnoloģiju un saprast, vai tā vispār strādā. Pēc tam to vajag sataisīt uz kosmosa telpas komponentēm. Galu galā tas var aizņemt nevis vienu vai divus gadus, bet trīs un četrus gadus, lai varētu ko izdarīt kosmosam, ievērojot kosmosa standartus."

Uzņēmums pie šīs tehnoloģijas darbu sācis jau 2016. gadā, bet konkrēti "Hēras" misijai nepieciešamā iekārta izgatavota vairāk nekā divos gados,

kas bijis grūts, bet interesants ceļš, norādīja Razmajevs:

"Tas ne tikai mums [daudz] nozīmē, bet visai Latvijai, ka Latvijai ir kompetence piedalīties kosmosa misijās. [Šī] ir viena no vissvarīgākajām misijām pasaulē, kas kapitāli var mainīt mūsu dzīvi. Neviens par to varbūt nedomā, bet katru dienu ir risks, ka kāds asteroīds pielidos un mums nebūs vairs ne mājas, ne dzīvokļa. Līdz ar to vajag, lai tādas misijas būtu, [lai varētu noskaidrot] kā mēs varam sataisīt, kā varam identificēt [problēmu] ātri un labi. Tā ir viena no mazām daļiņām, lai tā puzle saliktos kopā, līdz ar to svarīgi, ka Latvija piedalījās šajā misijā."

Tagad ierīce tiek nogādāta kosmosā un tā novēros, kāds ir attālums un kas notiek ar objektu, kas pārvietojas. Tālāk šie dati nonāks pie Eiropas Kosmosa aģentūras zinātniekiem, kas veiks detalizētu datu izpēti. Šo tehnoloģiju var pielietot arī citās misijās, un "Eventech" jau tām gatavojas.

Piemēram, pēc dažiem gadiem notiks misija "Ramzess", bet 2030. gadā vēl cita kosmosa misija, kur Latvijas uzņēmums tiek gaidīts.

Lai tajās piedalītos, valsts veic iemaksas Eiropas Kosmosa aģentūrā, kas dod iespēju startēt šādās misijās. No Baltijas valstīm Latvijai ir vismazākais budžets, taču Latvija "Hēras" misijā ir vienīgā pārstāve no Baltijas.

Izmantojot savas zināšanas, "Eventech" jau tagad sadarbojas ar lielu pasaules kompāniju, kas strādā kosmosa virzienā un gatava ražot tūkstošiem sistēmu zemei un kosmosam, un šeit Razmajevs redz labu komerciālo potenciālu. Tas pats attiecas uz kvantu komunikācijām. Ciešā sadarbībā ar zinātniekiem top jaunas tehnoloģijas. "Eventech" pērn strādājis ar nepilnu 47 000 eiro apgrozījumu, kas gan ir trīs reizes mazāk nekā gadu iepriekš.

Kosmoss ir jaunais eksporta tirgus

Latvijā kosmosa industrijā darbojas vairāk nekā 50 uzņēmumi, un to skaits aug. Eksperti redz lielu potenciālu šai nozarei, sakot, ka tas ir jaunais eksporta tirgus. Tomēr eksports vēl ir laika jautājums. Bekasova pastāstīja par citiem projektiem:

"Mēs jau zinām, ka Latvijas uzņēmums "Allatherm" arī attīsta savu tehnoloģiju jaunai starptautiskai kosmosa stacijai. Šī stacija riņķos ap Mēnesi.

"Allatherm" attīstīs degvielas padeves sūkni un atdzesēšanas sistēmas risinājumu šai stacijai.

Mēs arī strādājam ar satelītu datu analīzi. Mēs veidojam Baltijas platformu, kas sniegs informāciju, izmantojot satelītdatus."

Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošina Latvijas dalību starptautiskajā kosmosa nozarē, meklē partnerus un dod iespēju attīstīt šo nozari. Visa nauda, kas tiek iemaksāta aģentūrā, atgriežas Latvijā, un projekti nodrošina iespēju uzņēmējiem piedalīties citos projektos. Spriežot pēc nozares ekspertu teiktā, kosmoss ir jaunais eksporta tirgus.

Aicina valstī uzlabot kosmosa nozares politiku

Par "Eventech" iespēju piedalīties "Hēras" misijā prieku pauda arī viens no kosmosa entuziastiem, Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Latvijā Pauls Irbins. Viņš sacīja, ka šis ir svarīgs notikums gan no ekonomiskā, gan zinātniskā viedokļa:

"Dalība šādās lielās misijās uzņēmumiem dod iespēju pēc tam attīstīt savu darbību starptautiskos tirgos. Nākotnē, lai Latvija varētu attīstīties, vajadzīgi augsti tehnoloģiski produkti, tādēļ Latvijas uzņēmumam "Eventech", kas piedalās šajā misijā, tā ir iespēja savus produktus un pakalpojumus tirgot lielos starptautiskos tirgos. Lai tiktu šādā misijā, ir jābūt ļoti augstām tehnoloģijām. Lai misijai piegādātu tehnoloģijas, uzņēmumiem jābūt labiem speciālistiem un iekšējiem procesiem.

Šis ir notikums, ar ko varam lepoties un kas nesīs Latvijai jaunus ekonomiskos labumus."

Irbins atgādināja, ka kosmosa nozare nav tikai raķetes, tā ir plaša industrija, kam tiek izstrādāti produkti ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas kosmosa nozare sevi labi parādījusi starptautiskā līmenī un tieši šīs kompetences tiek pārvērstas eksportspējīgos produktos. Lai darbs raisītos vēl labāk, būtu nepieciešama nopietnāka valsts politika, tostarp sapratne, ka valstij nepieciešami augstas pievienotās vērtības produkti, kas nes peļņu tautsaimniecībai. Tāpat jābūt labai pārvaldībai, kas ļautu Latvijas kosmosa industrijas uzņēmumus pārstāvēt starptautiskā līmenī. Pagaidām tas neesot novērots.