Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska pastāstīja, ka viņu rekomendācija ir precizēt kapitālsabiedrību statusu – vai tās ir komerciālas vai nekomerciālas, un pārskatīt to pārvaldības modeli:
"Pieņemsim, "Latvenergo" ir Ekonomikas ministrijas pārvaldībā. Vai viņiem ir jābūt šajā ministrijas pārvaldībā vai tomēr ir jācentralizē pārvaldības funkcija un viņa jāprofesionalizē? Jo mēs redzam, ka bieži vien ierēdņi kā kapitāla daļu turētāji nav labākie akcionāru pārstāvji. Ministrijas bieži vien arī nonāk interešu konfliktā ar pārvaldību, jo viņi ir politikas veidotāji.
Un, ja viņi vienā personā ir gan politikas veidotāji, gan kapitāla daļu turētāji, tad kā akcionārs nepilda savas funkcijas.
Un ierēdniecībai nevajadzētu būt par padomes locekļiem, jo tas neveido labu pārvaldības mehānismu. Kad padomes tagad ir izveidotas, progress ir acīm redzams, tikai jāsper nākamie soļi, ka mērķiem ir jābūt ambiciozākiem. Padome noteikti spēlē ļoti svarīgu lomu. Līdz ar to atteikties no padomēm, es domāju, ka nevajadzētu, bet pārskatīt noteikti varētu."
Valsts kapitālsabiedrības uzrauga Valsts kanceleja. Tās direktora vietnieks, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks atgādināja, ka uzņēmumu padomes tika izveidotas 2016. gadā, kad Latvija iestājās OECD. To mērķis ir uzlabot uzņēmumu pārvaldību, jo padome uzrauga uzņēmuma un valdes darbību. Pēteris Vilks vērtēja, ka uzņēmumu padomes strādā labi un kapitālsabiedrību peļņa aug:
"Padomes sevi ir attaisnojušas, jo uzņēmumu finanšu rezultāti ir būtiski uzlabojušies.
Šie uzņēmumi būtiski lielāku daļa no savas peļņas samaksā dividendēs valstij, valsts budžetā ienāk simtiem miljonu eiro gadā. Uzņēmuma kontroles sistēmas ir krietni uzlabotas, arī šīs valdes atlases ir daudz profesionālākas. Respektīvi, šie uzņēmumi tiek pārvaldīti daudz profesionālāk. Un ko es gribu uzsvērt, – ka šajās padomēs strādā ļoti daudz pārstāvju no privātā sektora. Kapitālsabiedrībās darbojas trīs padomes locekļi, kas ir minimālais skaits, jo viņiem tomēr jāpārzina dažādas kompetences – finanšu vadība, kontroles sistēmas, dažādi revīzijas jautājumi."
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs vērtēja, ka kapitālsabiedrību pārvaldībā joprojām ir daudz problēmu, un aicināja rūpīgi vērtēt politiķu izteiktos priekšlikumus:
"Lielu uzņēmumu nevar pārvaldīt kā mazu veikalu. Un tas ir tas risks, ko mēs tomēr no politiķiem šobrīd dzirdam, ka mēs tur tagad likvidēsim, samazināsim, piemēram, padomes locekļu skaitu.
Tas, ko noteikti nevarētu pieļaut, ka tagad uz tāda populistiska viļņa likvidēs šīs padomes.
Jo, kopš iestāšanās OECD ja mēs skatāmies, kā tas kopējais kapitālsabiedrību portfelis strādā, tad mums tā efektivitāte ir daudz lielāka, valsts budžets saņem vairāk dividenžu. Tā ka tas ir nostrādājis."
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvji arī izstrādājuši vairākus grozījumus normatīvajos aktos, lai veidotu centralizētāku kapitālsabiedrību pārvaldības modeli.
"Jo viens stāsts noteikti varētu būt par sabiedriskajiem medijiem, bet pilnīgi cits – par uzņēmumiem, kas strādā brīvā tirgus apstākļos. Tad, ja ministrija kā akcionārs netiek ar saviem pienākumiem galā, es domāju, ka tādus korektīvus pasākumus arī likumdošanā varētu iestrādāt un tad attiecīgi arī veidot centralizētāku modeli, kas jau ir vairāk nekā pusē no OECD valstīm ieviests," sacīja Grafs.
Valsts kancelejā turpinās diskusijas par padomes locekļu skaita izmaiņām un atalgojumu, un savus priekšlikumus valdībai viņi iesniegs līdz gada beigām.
