Paredzēts, ka pēc kapitāla daļu nodošanas slimnīcā turpmāk būs četri dalībnieki: vairāk nekā 70% kapitāla daļu piederēs valstij, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai piederēs 25% no visām kapitāla daļām, pa 2% piederēs Augšdaugavas novadam un Rīgas Stradiņa universitātei.
Daugavpils pašvaldība saglabās dalību lēmumu pieņemšanā nozīmīgos jautājumos, kā arī turpinās īstenot jauno rezidentu piesaistes programmas, lemjot par pašvaldības stipendiju piešķiršanu jauniem ārstiem.
Tikmēr valsts iesaiste slimnīcas pārvaldībā ļaus attīstīt Latgales reģiona lielākās medicīnas iestādes materiāltehnisko bāzi un turpmāk augstākā līmenī nodrošinās medicīnas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Daugavpils un tuvējo pilsētu iedzīvotājiem.
Pašvaldības mērķis ir sekmēt klīniskās universitātes tipa slimnīcas statusa piešķiršanu Daugavpils reģionālajai slimnīcai. Līdz gada beigām valsts plāno ieguldīt slimnīcas pamatkapitālā finanšu līdzekļus iestādes darbības nodrošināšanai.
Pašvaldībā atzīmēja, ka kopumā valsts līdzdalība Daugavpils reģionālajā slimnīcā:
- veicinās valstiski vienotu veselības aprūpes kvalitātes un drošības kritēriju ieviešanu slimnīcā, nodrošinot, ka tiek izstrādāti atbilstoši kvalitātes kritēriji un to vērtēšana;
- sabalansētu pakalpojumu pieejamību ar efektivitāti;
- vienotu klīnisko vadlīniju ieviešanu un kontroli;
- ciešāku sadarbību starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un cilvēkresursu plānošanu;
- koordinētāku pacientu hospitalizāciju, tai skaitā izstrādājot un nodrošinot optimālu pacientu hospitalizācijas plānu atkarībā no diagnozes un kritiskuma, tādējādi nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī;
- vienotu vadlīniju ieviešanu ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos;
- labāku pārvaldību, efektīvāku resursu koordinēšanu un pārraudzību;
- vienotu dažādu administratīvo un veselības aprūpes pakalpojumu procesu uzskaites un plānošanas pieeju;
- kopīgu iepirkumu organizēšanu ar citām valsts kapitālsabiedrībām;
- valstiskā mērogā vienotu medicīnas tehnoloģiju plānošanu, remontu, uzskaites un analīzes sistēmu, kā arī vienotu monetāro un nemonetāro atalgojumu un motivācijas sistēmu ieviešanu.
KONTEKSTS:
Daugavpils reģionālā slimnīca pērn septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Oktobrī atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. 2023. gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, tika lēsts, ka līdz gada beigām pietrūks 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa saruka līdz 7,6 miljoniem eiro.
Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Slimnīcā sāka 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, un pagaidu valdei radās aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.
Decembra vidū, kad slimnīcā par pagaidu vadītāju tika iecelta Inta Vaivode, sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.
