Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Rīgu apmeklējuši ap 600 tūkstoši tūristu, bet, tuvojoties tūrisma sezonas noslēgumam, prognozēts, ka kopumā Rīgu šogad būs apmeklējuši vairāk nekā miljons tūristu, norāda Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūrā. Šogad pieaugums ir bijis 14%, atsevišķos mēnešos tas ir sasniedzis 25%.
"Šie dati ir tikai no viesnīcām, šeit nav iekļauts arī dzīvokļu segments, kas, pēc pagājušā gada datiem, izskatās, ka atgūstas daudz labāk nekā viesnīcas. Tieši par prioritāriem tirgiem, kur mēs tiešā veidā konkurējam ar Tallinu un Igauniju, mēs redzam, ka mēs spējam piesaistīt vairāk tūristu nekā mūsu tiešie konkurenti. Kā viens no tādiem tirgiem ir Vācija," stāsta aģentūras vadītājs Fredis Bikovs.
Tūristu skaits no Vācijas pirmajā pusgadā pieaudzis par 38%. Šogad bijis vairāk tūristu arī no Lielbritānijas, pateicoties arī sadarbībām ar aviokompānijām. Kopumā 13 dažādām tūrisma kampaņām šogad iztērēja ap 1,5 miljoniem eiro, kas augļus nesīs nākamajos gados.
Patlaban norit arī sarunas ar vairākām kompānijām par iespēju atjaunot prāmju satiksmi ar Zviedriju, kas arī ir būtisks tūrisma tirgus Latvijai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") skaidro, ka artavu šobrīd dod arī pirms diviem gadiem ieviestā tūrisma nodeva, kas nozarei dod papildu naudu.
"Tāpat dažādi pasākumi, kaut vai nākamgad tāds enkura pasākums būs "EuroBasket", uz kuru noteikti būs daudz atbraukušo. Un vēl viena lieta, mēs turpinām sarunas par prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Nu, tur ir dažādas problēmas, proti, trūkst kuģu, es ļoti ceru, ka mums izdosies šo lietu atrisināt," uzsver Ķirsis.
Viesmīlības nozarē norāda, ka problēmu joprojām ir daudz
Tikmēr viesmīlības nozare arvien norāda uz problēmām. Lai arī šajā jomā pērn bijis rekordliels apgrozījums – 1,2 miljardi eiro, un šogad tas varētu vēl pieaugt, tomēr patērētāju pirktspēja ir kritusies, ēdināšanā krietni sadārdzinājušās izejvielu cenas, kā arī ir darbinieku trūkums. Rezultātā nozare strādā teju bez peļņas, skaidro Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā.
Tās prezidents Andris Kalniņš norāda, ka Latvija joprojām atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc ārvalstu tūristu plūsmas atgriešanās pirms kovida līmenī.
Latvijā esot vismazākie ieguldījumi no valsts puses gan tūrisma mārketingā, gan citos saistītos pasākumos.
"Un nav šī apziņa ierēdņiem, politiķiem, ka tā ir būtiska eksporta nozare. Esam izpētījuši arī visu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi – lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu ieviesa samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, un mēs redzam, ka ar to tie uzņēmumi tiek padarīti daudz konkurētspējīgāki," pauž Kalniņš.
31. oktobrī viesmīlības nozares pārstāvji piketā pie Saeimas lūgs sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12% apmērā.
